Khloe Kardashian Talks To Paps At Mr Chows
Khloe Kardashian Talks To Paps At Mr Chows
Sazināties ar mums
Kas te notiek?
Ieteikt jaunu avotu
(jaunu ierakstu skaits dienā; 1400 avoti)
nekur.lv
Twitter ieraksti par 2010-03-15
- iepatikās video “PAROV STELAR feat. Lilja Bloom "COCO"” (autors: etagenoirrec) http://youtu.be/MgnwUgROfZw #
- iepatikās video “Parov Stelar – Dandy (feat. Yola B)” (autors: 00TheLOUNGEmusic2009) http://youtu.be/5T4oK2seCLM #
Powered by Twitter Tools
166. diena
Iespējami pilnai laimei un lietderīgi pavadītai nedēļas nogalei vēl nepieciešams spa Bath pilsētā. Jau plānots ilgāku laiku, diezgan padārgs – 2 h 24 GBP, bet tomēr vienu reizi tas ir jāredz. Īpašais ir karstā avota ūdens, protams, dezinfizēts, bet garšo tāpat kā no avota 
Un īpaši īpašais ir satriecošs skats no jumta baseina uz Bath pilsētas skaisto centru Ir satriecoši un tikpat labi kā izskatās bildēs… Pirmajā mirklī paverās žoklis, bet tad paliek vēsi un jālien ūdenī, kas ir daudz siltāks nekā ierasts. Saule arī šodien visu laiku spīd, samērā silti, var izlīst uz pāris minūtēm arī svaigā gaisā bez drebināšanās. Protams, arī viss cits kā parasti ir – saunas, kaskādes, burbuļvannas, iekštelpu baseins… Žēl, ka nedrīkstēja fotogrāfēt, bet pa kluso ar Kamī izdomājām, kā noķert pāris kadrus. Vēl tiku pie garšīga augļu kokteiļa – ja ēd kafejnīcā, laikam pieskaita 45 min – izdevīgi kaut ko ātri aprīt un ilgāk padzīvoties uz jumta Pēc šīs nedēļas nogales laikam sapratu, ka par naudu tomēr var nopirkt mazliet prieka – tik daudz, lai izturētu darba nedēļu. Aaaa un vēl šodien vai kaut kad pēc pāris dienām ir puse no Erasmus
Trapped
Once again return to last year's light festival "Staro Riga" ("Riga shines"). One of the most extraordinary artist performances in Old Town...
Sazvērestības par un ap USD dolāru
Nenoliedzami, Amerikas Savienotās valstis ir uzskatāmas par reliģisko/vēsturisko/politisko sazvērestību teoriju dzimteni. Piemērs: "pareizi" salokot USD dolāru.tajā var saskatīt degošu Dvīņu torni. Sakritība?
No new posts, thinking about blog total remaking
Yeah, haven’t posted there anything new last few months 
I’m thinking about total blog remaking, still don’t know how to do:
- Write own CMS from zero/null using some kind of frameworks
- Or just remake WP theme and begin everything from scratch (removing all posts)
[Virsraksts nav norādīts]
Veel es ar neizpratni lasu tekstus par dazhaados viinos sauteetaam paartikas vielaam like zivs un galja.
to var izgudrot tikai cilveeks, kas ir atmetis dzershanu tachu nezin ko dariit ar viinu un iegaazh vinju pannaa kur ir galja.
man, teiksim, roka neceltos ko taadu izdariit. viina vieniigaa funkcija ir apzinjas paplashinaashana uz vestubulaaraa aparaata reekjina.
to var izgudrot tikai cilveeks, kas ir atmetis dzershanu tachu nezin ko dariit ar viinu un iegaazh vinju pannaa kur ir galja.
man, teiksim, roka neceltos ko taadu izdariit. viina vieniigaa funkcija ir apzinjas paplashinaashana uz vestubulaaraa aparaata reekjina.
Šķēles piedāvājums
Andra Šķēles tā dēvētā atgriešanās politikā nav atstājusi cerēto iespaidu uz vēlētājiem, un viņa mēģinājumi kompensēt politiskās uzmanības deficītu kļūst arvien izmisīgāki. Ceturtdien premjerministram Valdim Dombrovskim iesniegtie “priekšlikumi par neatliekamu rīcību” un prasība slēgt gan atsevišķu vienošanos starp Tautas partiju un Jauno laiku, gan arī kādu grandiozu līgumu ar visu Latvijas sabiedrību turpmākajiem pieciem gadiem, vienlaikus piedraudot citādi tūdaļ pat aiziet opozīcijā, liek domāt par pašnovērtējuma problēmu nomocīta pusaudža saucienu pēc palīdzības, darot kaut ko skandalozi izaicinošu un paša veselībai bīstamu. Daudz trokšņa, maz jēgas un satura.
Brīdis kārtējam uzmanības pievēršanas pasākumam bija izvēlēts veiksmīgi — Dombrovska valdības gadskārta. “Šķēles piecgades plāns”, kas turpmāk TP pašslavināšanās kampaņā acīmredzot aizstās līdz anekdotei novazāto “Zalāna plānu”, ziņās bija līdzās Dombrovska atskaitei par valdības gada laikā padarīto.
Taču tas arī viss. Lielākā daļa TP vadoņa pompozi pasniegto “priekšlikumu” ir paņemti no valdības pašlaik darīto un tuvākajai nākotnei ieplānoto darbu saraksta. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) pedantiski saskaitījis un aģentūrai LETA svētdien aprāda, ka valdība jau īsteno divdesmit no Šķēles trīsdesmit trim priekšlikumiem. Vēl septiņi, viņaprāt, esot nodeva priekšvēlēšanu cīņai. Bet atlikušie (tātad seši) esot apspriežami un “pēc būtības” atbalstāmi, kaut arī nekā “revolucionāra” tajos neesot.
Tas jau kļuvis par Šķēles stilu — pasniegt citu idejas kā savas, apstulbinot publiku nevis ar šo ideju novitāti, bet gan ar valstī notiekošā nepārzināšanu.
Piemēram, pērn septembrī TP sarīkotajā “atgriešanās” pieteikuma konferencē viens no Šķēles programmatiskajiem tolaik vēl “desmit punktiem” paredzēja, ka “jāpanāk tekošā konta pārpalikums”, kaut gan tobrīd Latvijai jau bija tekošā konta pārpalikums. Pēc tam partijas kongresā novembrī viņa vienīgie jēdzīgie priekšlikumi ekonomikas atveseļošanai bija — atbalstīt mikrouzņēmumu veidošanu un garantēt kredītus eksportētājiem, kaut gan valdība tolaik gan pirmo, gan otro jau darīja.
Latvijas sabiedrībai galu galā nav tik svarīgi, kurš pirmais piedāvā darīt vajadzīgas lietas, ja tās tiek arī izdarītas, un Dombrovskis mierīgi varētu piekrist, ka — ļoti labi, īstenojam lielāko daļu no šiem 33 priekšlikumiem kopā, bet tos dažus, par kuriem nav vienprātības, kopā apspriežam. Taču ne jau ekonomika Šķēlem rūp, un pret šādas sadarbības iespēju viņš ir nodrošinājies ar prasību pildīt nevis izpildāmos “priekšlikumus neatliekamai rīcībai”, bet gan nevienai valdībai neizpildāmos “četrus fundamentālos”.
Pats pirmais no tiem — “nevirzīt un neatbalstīt lēmumus par nodokļu paaugstināšanu” — nozīmē prasību valdībai atteikties no nodokļu politikas budžeta mērķu sasniegšanai un būtu pretrunā arī ar pašas TP aicinājumiem “pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz patēriņu”. Kā tad pārceltu, ja drīkstētu tikai samazināt? Atteikšanās no jebkādu nodokļu paaugstināšanas apvienojumā ar TP prasībām pazemināt tieši patēriņa nodokļus (piemēram, samazināt PVN viesnīcām un vispār atcelt recepšu medikamentiem) padarītu neizpildāmu arī citu Šķēles priekšlikumu — līdz 2014.gadam panākt bezdeficīta budžetu un nodrošināt parādu atdošanu starptautiskajiem aizdevējiem.
Otrā no “fundamentālajām” prasībām — samazināt ministriju skaitu līdz deviņām un ar to ietaupīt 100 miljonus latu — ir vai nu vienkārši kārtējais blefs, vai nu kārtējo reizi totāla nekompetence. Visu ministriju centrālajiem aparātiem kopā ar Saeimu, Valsts prezidenta kanceleju un Valsts kanceleju šogad budžetā paredzēti 45 miljoni latu. Tā ka 100 miljonus neizdotos ietaupīt, pat pilnībā likvidējot valsts pārvaldi.
Trešā prasība — iesniegt nākamā gada budžeta projektu Saeimā līdz 1.septembrim — ir pretrunā ar Likumu par budžeta un finanšu vadību, kas noteic, ka Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts “iesniedzams Saeimai ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi Ministru kabinetam savu uzticību”. Proti, vēlēšanu gadā budžeta likumprojektu iesniegt drīkst tikai nākamā valdība nākamajai Saeimai.
Ceturtais “fundamentālais” priekšlikums — slēgt kaut kādu “Sabiedrisko līgumu” ar darba devējiem un darba ņēmējiem, “ņemot par pamatu šo vienošanos”, proti, trīs iepriekšējās prasības, iznāk esam tukša runāšana bez jebkāda pamata.
Nav iespējams nopietni attiekties arī pret tādiem Šķēles kā no PSKP piecgades plāniem patapinātiem “priekšlikumiem”, kā, piemēram, “Pasaules Bankas Biznesa vides indeksā divu līdz četru gadu laikā visos desmit rādītājos iekļūt valstu pirmajā desmitniekā pasaulē”, vai — lai darba devēji apņemas “paaugstināt darba ražīgumu”.
Nav saprotams, kāpēc kādam vispār būtu jāslēdz kaut kādas vienošanās ar partiju, kura 1998.gadā solīja astoņu gadu laikā nodrošināt, lai divi vecāki, godīgi strādādami, var izaudzināt un izskolot trīs bērnus, šā termiņa beigās 2006.gadā dimdinoši apsolīja, ka būšot “septiņi trekni gadi”, līdz kamēr TP vairāk nekā desmit gadu gandrīz nepārtraukta atrašanās valdībā un pie tās stūres valsti noveda līdz bankrota robežai.
Ar saviem tā dēvētajiem priekšlikumiem Šķēle kā ar pirkstu acī visiem iebaksta, ka viņam rūp nevis ekonomika, bet gan tikai paša politiskā ietekme, pat ja tās cena būtu atkal politisks haoss un tikko atgūtās, arvien trauslās ekonomiskās stabilitātes sagraušana. Turklāt viņam laikam vairs nemaz nerūp pat savas rīcības ticamība, tā ka pat šā “dokumenta” iesniegšanas process arī bija lēts farss — televīzijas kameru priekšā ar nopietnu ģīmi skaidrojis, ka nedrīkstot nevienam to rādīt, pirms nav parādījis Dombrovskim, Šķēle aizlēkšoja to atrādīt papriekš Šleseram un Lembergam.
Tomēr nevar teikt, ka Šķēle vienmēr tikai melo un blefo. “Mēs piedāvājam parakstīt vienošanos ar premjeru, lai mēs būtu vienās pozīcijās valdībā,” viņš godīgi paziņo un piebilst: “Lai valstī būtu politiskā vienošanās un stabilitāte.”
Tas tad arī ir darījums, ko viņš nesekmīgi cenšas panākt kopš savas “atgriešanās politikā” un tagad piedāvā Dombrovskim: ietekme uz valdības lēmumiem kā premjerministram, un nekādas atbildības par iepriekš sadarīto vai līdz vēlēšanām darāmo.
Šādu “stabilitāti”, kad no paša labvēlības būtu atkarīga paša radīto problēmu novēršana, viņš 21.janvārī mēģināja panākt, torpedējot Saeimas pilnvarojumu valdībai turpināt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem, un ar blīkšķi izgāzās. Pašreizējais piedāvājums ir tipoloģiski tieši tāds pats — lai stabilitāte valdībā un valstī būtu atkarīga no Šķēles iespējas jebkurā brīdī situāciju destabilizēt. Viņa “priekšlikumi” ir faktiski piedāvājums Dombrovskim izvēlēties — vai nu TP čakarēs valdību tikai no iekšpuses, vai nu kopā ar Saskaņas centru un Šlesera “mācītājiem” arī no ārpuses.
Taču draudi par TP aiziešanu no koalīcijas laikam gan ir kārtējais blefs. Jo tad izslīdētu no rokām Edgara Zalāna vadītās pašvaldību ministrijas apgūstamie Eiropas Savienības fondu 400 miljoni un arī Baibas Rozentāles vadītās veselības nozares milzīgie līdzekļi. Kam Šķēle vispār būtu vajadzīgs, ja vairs nevarētu ietekmēt naudas dalīšanu — vienīgo “biznesu”, ko labi prot? Uztaisīt citu valdību kopā ar Saskaņas centru un “mācītājiem” nevarētu, bet ar “zaļajiem zemniekiem”, kuri šajā valdībā jūtas ideāli pozicionējušies vēlēšanām, diezin vai izdotos sarunāt pat tad, ja izdotos pierunāt Lembergu.
TP nevar ne aiziet no valdības, ne tajā palikt, un Šķēle acīmredzot šo situāciju risinās, reizē darot gan vienu, gan otru.
Vispār jau ir vēl viena, politiski daudz pateicīgāka iespēja TP nodrošināt sev palikšanu gan Saeimā, gan pat valdībā arī pēc vēlēšanām, un to sniedz arī šis Šķēles priekšlikumu saraksts. Tie divdesmit seši no trīsdesmit trim priekšlikumiem, pret kuriem valdības partneriem nav iebildumu vai par kuriem tie ir gatavi diskutēt, gudram politiķim būtu iespēja parādīt saviem vēlētājiem gatavību strādāt viņu labā kopā ar valdības koalīcijas partneriem, kaut arī ne tās priekšgalā.
Taču diezin vai varam to sagaidīt no Šķēles, kuram priekšstats par uzvaru kā savulaik senilajiem PSRS vadītājiem — ka pretinieks jāiznīcina, pat ja pašiem būtu jāaiziet bojā. Latvijas ceļu sen atpakaļ izdevās uzvarēt bez zaudējumiem, Jauno laiku pēc tam vairs ne, un tagad Šķēle turpinās šaut sev un savai partijai kājās, ja vien pie reizes varēs trāpīt arī JL un Dombrovskim.
TP ministrus Šķēle trešdien diezin vai atsauks no valdības, taču kopā ar SC un LPP/LC turpmāk mēģinās darīt visu iespējamo, lai neļautu valdībai strādāt un izcūkotu budžetu. Zaudētāji būs visi, un pirmām kārtām Latvijas iedzīvotāji, taču nekāda cita piedāvājuma Latvijas sabiedrībai Šķēlem nav un acīmredzot vairs arī nebūs.
Kia Optima 2011
Nākamais posms Kia transformāciju un projektēšanas jomā tiek atrādīts Ņujorkas auto izstādē 2010. Kia Optima noteikti ir milzīgs solis uz priekšu. Pārsteigums bija uzzinot, ka Optimai nebūs V6 dzinēju, bet 2,4 litru vienrindas četru vārstu dzinējs. Pagaidām tehniskajā ziņā vairāk nekas nav zināms, iespējams varētu sekot turbo un hibrīda variantu izstrāde.
“Nočnoj Dozor” ieradīsies Rīgā 16. martā
“Nočnoj Dozor” pieņēma lēmumu nosūtīt uz Rīgu savus pārstāvjus, lai novērotu 16. martā plānoto leģionāru gājienu, svētdien vēsta aģentūra “Regnum”.
“Nočnoj Dozor” pauda gandarījumu, ka Rīgas dome šogad nolēma aizliegt leģionāru gājienu, tomēr atgādināja, ka pagājušajā gadā, neskatoties uz analoģisku aizliegumu, “Daugavas Vanagi” gājienu tomēr sarīkojuši. Policija to nav apturējusi, bet “antifašisti”, kuri mēģināja gājienam patraucēt, aizturēti.
Atsaucoties uz mediju ziņām, aktīvisti norāda, ka “Daugavas Vanagi” arī šogad neslēpj savus nodomus sarīkot gājienu, neskatoties uz aizliegumu.
Saistībā ar to, organizācija publiski informē sabiedrību un Iekšlietu ministriju, ka tā kopā ar Igaunijas antifašistisko organizāciju biedriem plāno “organizēti ierasties Rīgā 16. martā, lai vāktu informāciju par notiekošo”.
Kā vēstīts, kustības “Nočnoj dozor” līderi Igaunijā tika apsūdzēti masu nekārtību organizēšanā 2007. gada aprīlī saistībā ar “Bronzas kareivja” pārvietošanu no Tallinas centra. Vēlāk tiesa viņus tomēr attaisnoja.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Sapulču, gājienu un piketu komisija aizliegusi visus Leģionāru piemiņas dienā 16.martā pieteiktos pasākumus. Komisija uzklausījusi pieteicējus un lēmumu pieņēmusi, vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Atteikumu rīkot gājienus un sapulces pie Brīvības pieminekļa saņēma biedrība “Daugavas vanagi Latvijā”, Jurijs Kotovs un biedrība “Latvijas Antifašistiskā komiteja,” kura vēlējās vienā laikā ar minētajām organizācijām rīkot sapulci pie Brīvības pieminekļa. “Daugavas vanagi Latvijā” pieļāva iespēju domes lēmumu pārsūdzēt, taču līdz otrdienas rītam tiesā sūdzības vēl nebija iesniegtas.
Jau vairākus gadus 16. marts izraisa asas diskusijas gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās. Parasti katru gadu leģionāru atceres diena izceļas ar sadursmēm un nekārtībām starp pretēju viedokļu pārstāvjiem. Jau ierasts, ka šajā datumā Rīgas centru apsargā bruņotas policijas specvienības, kas rūpējas, lai starp pasākuma dalībniekiem neizceltos sadursmes.
Filed under: 16.marts
Kļūt par…
„Es vēlētos aiziet pie dzīvniekiem…
Tie ir tik rāmi un pieticīgi. Tie neguļ bez miega tumsā un nesūdzas par saviem grēkiem. Tie nepielūdz savus senčus, kas dzīvojuši pirms tūkstoš gadiem.
Neviens no tiem uz visas zemes nav godāts vai nelaimīgs.”
(Valts Vitmens)
Pirmoreiz izlasīju citātu, kamēr skolotāja to vēl rakstīja uz tāfeles. Es nodomāju, ka piekrītu. Skolotāja vēlāk teica, ka viņu šis citāts uzrunā, tātad arī viņa piekrīt šiem vārdiem. Mana dabiskā vajadzība atrast visus argumentus lai apšaubītu kāda viedokli ieslēdzās. Taču pirms es paspēju īsti apdomāt dzīvniekus, es sāku domāt par to, ko domā mani klasesbiedri. Un es esmu pārliecināta, ka lielākā daļa uzrakstīt, ka citātam piekrīt, tikai tāpēc, ka skolotāja tā teica un viņi nemaz neapdomāja šos vārdus no citas puses. Iespējams, ja skolotāja būtu teikusi, ka V.Vitmena viedoklis ir galīgi garām, arī skolēni automātiski domātu citādāk. Manuprāt, tas ir tāds, kā iespaids, ko skolotāja – visvarenā persona skolā, atstāj uz mums, vienkārši skolēniem. Bet tas ir tikai mans viedoklis. Tas tā, ievadam.
V.Vitmens rakstīja, ka gribētu līdzināties dzīvniekiem, un cik tie ir daudz labāki par mums, cilvēkiem, jo redz nav nelaimīgi, nepielūdz senčus un nedara vēl visādas lietas, pie kurām mēs esam pieraduši. Tas nav slikti, taču, manuprāt, nedaudz negodīgi pret pašiem dzīvniekiem. Kā viņš zina, ka kāds zvērs neguļ naktī bez miega domājot par kādu, vai atceroties kaut ko. Un ja patiešām neguļ, tad kāpēc rakstnieks grib kļūt par tam līdzīgu??
Gulēt naktī bez miega ir kaut kas tik brīnišķīgs. Atslābināties un domāt par dienas gaitām. Domāt par jebko. Vai citreiz, kad nevar iemigt, jo kāds maisās pa domām pilnīgi ignorēdams to, ka tev nāk raudiens un, ka vēlies lai viņš liek tevi mierā. Kāpēc rakstnieks neapbrīno to? Cik daudz nakšu, es esmu pavadījusi nomodā, domājot, priecājoties, vai pārdzīvojot dēļ kāda? Tas varbūt izklausās skumji, bet es šo sajūtu neatdotu ne par ko visā pasaulē. Sajūtu, kad tu tiecies pēc kāda, ilgojies, mīli. Kad sēžot uz palodzes, skatoties zvaigznēs, tu gaidi kādu krītošu lai ar visu dvēseli varētu vēlēties kaut šis kāds tev būtu blakus. Vai arī vienkārši nevari iemigt, jo esi pārāk uztraucies par to, ko vilksi uz randiņu rīt. Tā ir labākā sajūta pasaulē. Tā norāda, ka tu esi dzīvs.
Dzīvnieks nav tik attīstīts kā cilvēks. Ne fiziski, ne arī domāšanā. Vai arī vismaz mums tā liekas, jo neviens īsti nav nolasījis zvēra domas. Varbūt tas domā tāpat kā mēs? Bet pat ja tā ir, tas noteikti nevar darīt daudzas lietas, kas mums nav liegtas, pat ja domā ar tūkstošreiz jaudīgākām smadzenēm, jo tā daba ir iekārtojusi. Neskatoties uz to, mēs tāpat ieži vien no rītiem vēlāmies, kaut mēs būtu kaķi un nebūtu jāiet uz skolu, vai kaut mēs būtu suņi, un varētu gulēt visu dienu. Šai darba dienas rītā mums neienāk prātā, ka Svētdien varēsim gulēt tik ilgi, kamēr mums plakstiņi saaugs, bet kaķis, kaut no ādas izlīzdams, nekad neaizies uz skolu.
Cilvēks ir radies no dzīvniekiem. Tas ir evolūcijas process, kuru joprojām zinātnieki apbrīno. Es apbrīnoju. Kāpēc lai kāds uz šīs pasaules vēlētos atgriezt šo procesu? Kļūt par zvēru? Neskatīties filmas, neklausīties mūziku, neredzēt pasauli visās tās krāsās, neklačot ar draugiem, velns ar ārā, neskūpstīties?! Kurš zvērs var atrast citu zvēru, aizvest to uz Vecrīgu, nopirkt tam rozi, un tad skūpstīt tik kaislīgi, ka abiem sirdis pa muti izlec ārā?! Neviens!
Cilvēkam ir forša dzīve. Lai saka ko grib, bet jebkurš cilvēks uz pasaules var savu dzīvi padarīt par labāko visumā. Mēs taču varam tik daudz. Mēs vienkārši esam ieciklējušies uz lielām lietām, kā naudas trūkums, kā problēmas darbā, ka mēs vienkārši nepamanām maziņās lietas, kas ir turpat, mūsu acu priekšā. Un es to nesaku, lai izklausītos pēc pārgudras dzīves grāmatas, kas māca dzīvot pozitīvi. Es to saku tāpēc, ka… es nezinu. Es vakar redzēju filmu „Zombijzeme” Filma ir par pusi, kurš dzīvo pasaulē ko pārņēmuši zombiji, baidās no visa, kas kustas un izdzīvo tikai pateicoties savam likumu sarakstam. Viens no likumiem – „Izbaudīt mazās lietiņas.” Tik tiešām… Mēs varam bēdāties par to, ka simpātija nepievērš mums uzmanību, ka rozēm ir ērkšķi, vai arī mēs varam aiziet uz pa piecīti nopirkt gumijniekus un izskriet ārā bradāt pāri slapjdraņķim gluži kā bradājot pāri savām problēmām.
Izbaudīt mazās lietiņas…
Es negribu kļūt par dzīvnieku. Man patīk mana dzīve. Neskatoties uz to, ka man ir dīvainākie, neizprotamākie un sarežģītākie vecāki pasaulē, neskatoties uz to, ka man patstāvīgi sanāk sevi samocīt , jo man vienmēr iepatīkas visnepareizākie cilvēki, man patīk mana dzīve. Un man patīku es pati. Un ja pienāks brīdis, kad mani neviens nemīlēs… Ko es muldu? Mani vienmēr mīlēs. Jo es pati sevi mīlu. Un kamēr tas tā ir, varbūt viņi to nesaprot, neaptver vai neatzīst, kaut kādā mērā mani mīl arī visi apkārtējie.
Lai jums jauka dzīve 
(Domraksts literatūrā)
Tirgotāju asociācija: veiksmīgāka varētu būt Barona ielas pārveidošana par gājēju ielu
Ja, pārveidojot Tērbatas ielu par gājēju ielu, netiks nodrošināts pietiekami daudz autostāvvietu, tirgotājiem šī iela kļūs neizdevīga, aģentūrai BNS sacījis Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Viņš klāstījis, ka, pārveidojot Tērbatas ielu par gājēju ielu, svarīgi nodrošināt pietiekami daudz vietu, kur iedzīvotājiem novietot automa&scaro..;.
Aivars Slucis
Aivars G 0 komentāri
Kas jūs esat, doktor Aivar Sluci?
Apmeklējot grāmatnīcu, pamanīju viltuspatriotiskā publicista un nu jau bijušā Latvijas Radio žurnālista A.Skalberga nule izdoto viņa jauno grāmatu Kapteiņa gars. Pēc neilgām pārdomām nolēmu to nopirkt, lai uzzinātu, ko tad šoreiz viņš sliktu būs par mani uzrakstījis. Šai ziņā izrādījos kļūdījies, jo par mani jaunajā Skalberga grāmatelē nebija vairs ne vārda. Nezinu, kas būtu licis viņam kļūt pret manu personu tik atturīgam – vai nu aptrūkās rakstāmā materiāla, vai arī nobijās no pretspara, ko es viņam savulaik devu gan avīzē „DDD”, gan arī daudzos interneta portālos. Toties manu uzmanību piesaistīja cits mans vārda brālis, ko autors diezgan plaši piemin – ASV dzīvojošais latvietis, ārsts, mecenāts un publicists Aivars Slucis.
Ja nacionālistu vidē pavaicātu kādam, kurš ir bijis tas cilvēks, kas pirmais organizēja konkursu jauniešiem par nepieciešamību veikt Latvijas dekolonizāciju, tad esmu pārliecināts, ka vairums atbildētu nepārprotami: „Tas taču ir visiem zināmais Aivars Garda, kurš gan cits vēl!”. Diemžēl viņi tādējādi būtu kļūdījušies. Nekādā ziņā nemēģinot noliegt un noniecināt A.Gardas k-ga pūliņus dekolonizācijas idejas popularizēšanā un īstenošanā dzīvē, tomēr esmu spiests atzīmēt, ka viņš nebija pirmais, kurš nolēma reklamēt tautā šo politisko procesu ar jauniešu domrakstu konkursa palīdzību. Gardas k-gs savu konkursu organizēja 2001. gadā, bet jau 1995. gadā ASV latvietis, Dr.Aivars Slucis bija organizējis savu konkursu ar analogu ideju. Tajā bija paredzēta tikai viena balva, bet ar tiem laikiem gana iespaidīgu naudas summu – 500 Ls. Šo balvu saņēma konkursa uzvarētājs, plaši pazīstamās dokumentālās filmas Padomju stāsts režisors Edvīns Šņore. Atzīšos, ka es, toreiz būdams DPU students, arī klusībā kāroju piedalīties šajā konkursā, tomēr galu galā savu darbu uz to tā arī neaizsūtīju. Šobrīd man pat pašam ir grūti strikti viennozīmīgi izskaidrot, kāpēc es toreiz tā rīkojos. Tam nebija viens iemesls, bet gan vesels iemeslu kopums – gan laika trūkums (jo mācību procesu es uztvēru gana nopietni), gan zināma veida nedrošība, pārliecības trūkums par spējām gūt uzvaru (tolaik politiskajos notikumos piedalījos pasīvi – rūpīgi vēroju visus procesus no malas, bet pats tajos neiesaistījos), gan, protams, arī zināma deva slinkuma... Šā vai tā es no sirds priecājos par šāda konkursa esamību, atzinīgi novērtēju arī tā uzvarētāja darbu un, protams, visvairāk jūsmoju par to, ka ir atradies tāds drosmīgs cilvēks, kurš šādu konkursu ir organizējis. A.Sluča vārds nebija svešs man arī pirms tam, biju lasījis viņa publikācijas avīzēs Neatkarīgā cīņa, Lauku avīze, Pilsonis-Pavalstnieks, Nacionālā Neatkarība...u.c. Neslēpšu, ka lielā mērā šis cilvēks kļuva man par sava veida politisko skolotāju, lasīju un priecājos, cik gan precīzi mans vārda brālis ir izklāstījis arī manis paša domas. Tiem cilvēkiem, kas savas mazgadības dēļ toreiz nebija iepazinušies ar šīm publikācijām, varu īsumā paskaidrot, ka tās saturā bija ļoti līdzīgas tam, ko tagad raksta Aivars Garda, vienīgi tajās netika pieminēta Dzīvās Ētikas Mācība, ko acīmredzot A.Sluča k-gs nepazina. Tomēr uzskatu, ka tādēļ A.Sluča publikācijas nebija mazāk vērtīgas par patlaban A.Gardas rakstīto. Šo faktu spilgti apliecināja kaut vai dusmas, ko tās izsauca okupantu presē – ne tikai valsts, bet arī rajona un pilsētas (t.sk., protams, arī Daugavpils) mēroga avīzēs.
Drīzumā pēc šī konkursa norises tika izveidots tā sauktais Klubs 415, kam par nosaukumu kalpoja A.Sluča uzticības personas Latvijā – fotogrāfa, rakstnieka un publicista Gunāra Birkmaņa - pasta adrese – abonenta kastītes numurs kādā no Rīgas pasta nodaļām, uz kurieni tad arī vajadzēja sūtīt konkursa darbus. G.Birkmaņa k-gs bija nolēmis vienot konkursā piedalījušos jauniešus, lai tie arī turpmāk turpinātu izplatīt dekolonizācijas nepieciešamības ideju tautā un tādejādi veicinātu tās īstenošanu dzīvē. Diemžēl ne visi konkursa dalībnieki izrādīja vēlēšanos turpināt darboties šajā virzienā, daži atklāti pateica, ka rakstījuši tikai naudas balvas dēļ, bet vispār viņus politika interesējot tikai kā karjeras iespēja, tāpēc viņi stāšoties naudīgās un varu nesošās partijās, piemēram, Latvijas ceļā. (To pašu gan var arī teikt par daļu no A.Gardas organizētā konkursa dalībniekiem). Tas sarūgtināja A.Sluci, kurš paziņoja, ka turpmāk tamlīdzīgus konkursus vairs nerīkošot, bet vienkārši piešķiršot naudas balvas tiem, kas paši pēc savas iniciatīvas, negaidot atalgojumu, būs jau parādījuši sevi kā patriotiskus cīnītājus par dekolonizāciju.
Kad es 1997. gadā beidzot pats uzsāku politisko darbību, publicējoties laikrakstos, t.sk. arī avīzē Nacionālā Neatkarība, G.Birkmanis izrādīja atsaucību maniem rakstiem, sūtīja man Kluba 415 ražotās patriotiskās aploksnes, uzlīmes un pastkartes, iepazīstināja ar patriotisko literatūru (t.sk., viņa paša sarakstītajām grāmatām), kuras izdošanu bija finansējis A.Sluča kungs. Mana cieņa pret šo ASV tautieti ar to, protams, tikai pieauga, bet vienlaikus es brīnījos, kāpēc viņš joprojām atbalsta viltusnacionālo partijeli T/B, kas, manuprāt, jau 1995. gada nogalē bija nodevusi savu vēlētāju intereses, iesaistoties bārdainā ierāvēja A.Šķēles izveidotajā valdībā un tādejādi lielā mērā pati atteikdamās no savas sākotnēji izvirzītās nacionālās programmas. Es uzskatīju, ka jāveido tās vietā cits, patiesi nacionāls spēks, un gribēju par to pārliecināt arī A.Sluci. Dabūjis no G.Birkmaņa k-ga šī cilvēka adresi, es viņam aizsūtīju vairākas lappuses garu vēstuli, uz kuru es diemžēl nekādu atbildi nesaņēmu. Toreiz es nospriedu, ka nevar būt, ka šāds krietns, patriotisks cilvēks būtu nolēmis mani nepieklājīgi ignorēt un nesniegt atbildi. Nolēmu, ka laikam mana vēstule šo kungu nav sasniegusi un nozudusi Latvijas vai ASV pasta džungļos. Lūdzu G.Birkmanim, lai viņš pie iespējas pajautā, vai A.Slucis ir saņēmis manu vēstuli. Viņš it kā apsolīja to izdarīt, bet tā arī man nekādu informāciju šai sakarā nesniedza. Vēl pēc gada nu jau apvienotā partija „TB/LNNK” nosprieda, ka tāds ekstrēmistisks laikraksts kā „Nacionālā Neatkarība” tikai bojā tās tēlu ārvalstu acīs un apdraud G.Krasta valdības stabilitāti, tādēļ nolēma avīzi slēgt. Vairāki „TB” ierindas biedri nevēlējās ar šo faktu samierināties, tādēļ uzsāka izdot paši savu avīzi ar nosaukumu Latvietis Latvijā. Tas sadusmoja tēbistu spices vīrus, kuri par „šķeltniecisku darbību” nekavējoties izslēdza no savām rindām jaunās avīzes redaktoru un izdevēju Leonardu Inkinu līdz ar viņa draugu un domubiedru Laimoni Gedroviču. Šāda varturu rīcība mani nemaz neizbrīnīja, sen jau vairs neticēju TB/LNNK un neko labu no tās vadoņiem negaidīju. Biju pārliecināts, ka atradīsies Īsti Patrioti, kas palīdzēs iznākt un noturēties Latvietim. Pirmkārt jau šinī ziņā cerības liku uz to pašu A.Sluča kungu, par ko teicu arī L.Inkinam. Un tad es negaidot uzzināju, ka A.Slucim jaunais laikraksts nemaz tik ļoti nepatīk un ka viņš nesteigšoties tam sniegt savu atbalstu. Uz manu jautājumu – kāpēc, saņēmu nenoteiktu atbildi, ka tam esot vairāki iemesli: gan tas, ka avīze aicinot solidarizēties ar ārzemju nacionālistiem (G.Lauku, E.Cundeli...u.c.), gan tas, ka avīze lietojot vārdu „žīds”, bet vajagot „ebrejs” (visai dīvaini ko tādu dzirdēt no trimdā, nevis LPSR dzīvojoša tautieša), ka nekādā ziņā nedrīkstot citēt nevienu rindu no „briesmīgās” grāmatas Mein Kampf, ka tautisko lenti – Lielvārdes jostas fragmentu – ar Ugunskrustiem uz tās ārzemēs varot „nepareizi saprast”, ka neesot labi kritizēt ASV ārpolitiku, kā to darīja šinī laikrakstā cits ārzemju tautietis Kārlis Rebiņš...utt., u.tjp. Tad es arī pirmoreiz izdzirdēju izskanam baumas, ka A.Slucis politiskajā darbībā izmantojot ne vien savu, bet arī cionistu doto naudiņu. (Jāatzīstas, es arī agrāk biju visai izbrīnīts par to, ka šim kungam ir tik daudz naudas, lai sponsorētu gan apmaksātu politisko reklāmu lielajos ASV laikrakstos, gan sniegtu materiālu palīdzību medikamentu un iekārtu iegādei Latvijas slimnīcām. Zināju jau, ka ASV ārsti pelna nesalīdzināmi vairāk kā Latvijā, un tomēr – pat priekš ASV ārsta, nevis baņķiera, Sluča tērētās naudas summas likās ļoti iespaidīgas.) Nu tagad man zināmā mērā radās skaidrība par šī kunga politisko nostāju – tā varēja būt nacionāla tiktāl, cik tas netraucēja Cionas gudro plāniem pārņemt kundzību pasaulē. Minētais fakts mani, protams, ļoti sarūgtināja, tomēr es turpināju uzskatīt, ka Sluča kungu šī iemesla dēļ nevajag norakstīt, jo visi cilvēki jau nekad nedomās vienādi, bet vajag meklēt to, kas mūs vieno, nevis šķir, un šinī gadījumā kopīgais varētu būt mūsu vēlme panākt Latvijas dekolonizāciju.
Laikam ritot, 2000. gadā savu politisko darbību uzsāka arī A.Gardas kungs, kuram izdevās dabūt savā pusē vairākas Kultūras Akadēmijas studentes, un nu jau kopīgi šie cilvēki turpināja aktīvu cīņu par Latvijas dekolonizāciju, par kuru jau faktiski neviens vērā ņemams politiskais spēks Latvijā vairs neiestājās. Sākotnēji A.Sluča kungs, kā jau biju to gaidījis, atbalstīja A.Gardas k-gu, vairākas tā dēvētās Gardas meitenes saņēma no viņa arī naudas prēmijas. Diemžēl A.Gardam savu sabiedrisko rosību arvien aktivizējot, iestājoties LNF rindās un pārņemot tās vadību, sākot izdot laikrakstu „DDD”, viņa un t.s. Gardas meiteņu attiecības ar A.Sluci kļuva arvien vēsākas, līdz beidzot sakari viņu starpā vispār izbeidzās. Tai pat laikā man nācās dzirdēt, ka A.Slucis regulāri braucot uz Latviju, tiekoties ar dažādiem cilvēkiem un politisko partiju (kustību) pārstāvjiem, tomēr ne biedrības „Latvietis” (kas tapa uz avīzes Latvietis Latvijā lasītāju bāzes), ne Latvijas Nacionālās Frontes locekļu to vidū neesot. Kad vaicāju A.Gardam, kāpēc A.Slucis nemēģina ar viņu tikties, Gardas k-gs tikai neizpratnē raustīja plecus, tai pat laikā sakot, ka tā ir paša Sluča kunga izvēle, ar ko tikties, un ja nu šis kungs Aivaru Gardu par gana patriotisku neuzskata, tad viņš jau nu nesākšot pierādīt pretējo un mēģināt iespaidot A.Sluča nostāju sev par labu.
Gadu gaitā arvien mazāk man gadījās dzirdēt par A.Sluča politisko darbību, un es klusībā pie sevis smīkņāju, domādams, ka laikam šis kungs ir nolēmis „nodot stafeti” savam vārdabrālim A.Gardam un varbūt pat A.Gedroicam. Šķiet, ka 2003. gada nogalē, kad laikraksts Latvietis Latvijā pirmoreiz nokļuva uz bankrota sliekšņa, tas saņēma nelielu materiālu palīdzību no G.Birkmaņa, kurš gan vienlaikus sūkstījās, ka nezinot, vai sponsors (A.Slucis) būšot apmierināts ar šādu viņa dotās naudas izlietojumu. Laika gaitā tas tomēr minēto avīzi no bankrota nepaglāba, un pēc pāris gadiem tā pārstāja iznākt. Tās vietā stājās laikraksts „DDD”, kurā sāka publicēties daudzi cilvēki, kas līdz bija publicējušies „LL”. Ar Dievpalīgu šī avīze pastāv vēl joprojām. Nezinu, vai A.Slucis lasa šo avīzi, lai gan droši vien zina par tās eksistenci. Katrā ziņā viņš tā arī joprojām nav izrādījis interesi par sakaru uzturēšanu ar saziņas līdzekli, kas praktiski patlaban vienīgais kā Latvijā, tā ārpus tās aktīvi propagandē Latvijas dekolonizācijas nepieciešamību. Toties ir droši zināms, ka šis kungs ar simpātijām raugās uz viltusnacionālo partijeli Visu Latvijai, tiekas ar tās līderiem, ir arī sniedzis interviju šīs partijas mājas lapai (skat. http://www.nacionalisti.lv/raksts/276/BLOGS/Intervija+ar+Aivaru+Sluci/). Vai viņš nav dzirdējis, ka „VL” vadonis Raivis Dzintars, kā arī vairāki viņa līdzbiedri, uzskata A.Gardu par ekstrēmistu, ar kuru viņiem nevarot sanākt kopdarbība, jo Gardas k-gam esot pārāk stingra nostāja dekolonizācijas jautājumā? Vai pašam Slucim tā arī ir kļuvusi vājāka? Tie ir jautājumi, uz kuriem es diemžēl nevaru saņemt atbildi, jo man nav iespēju aprunāties ar šo kungu.
Zinot A.Sluča un partijas Visu Latvijai siltās attiecības, es nebūtu bijis pārsteigts, ja pēkšņi atklātu, ka šis kungs ir iestājies minētajā partijā un varbūt pat taisās no tās kandidēt. Tomēr raksta sākumā minētajā Skalberga grāmatā uzzināju ko citu – 2009. gadā A.Slucis esot iestājies Pilsoniskajā savienībā. Viņš esot izstrādājis speciālu programmu, kā partijai strādāt, lai iegūtu vēlētāju uzticību; tajā esot bijis daudz progresīvu ideju. Viņš sadarbojoties ar partijas priekšsēdi G.V. Kristovski un gatavojoties 10.Saeimas vēlēšanām (izcēlums mans – A.G.). Redz, kā! Tātad, visticamāk A.Slucis startēs vēlēšanās no partiju apvienības „Vienotība”, kurā nu ir iekļāvusies „patriota” Kristovska vadītā „PS” (starp citu, G.V.Kristovskis no avīzes „DDD” baidās vairāk kā velns no krusta un ir kategoriski atteicies sniegt tai interviju). Kas pašlaik nosaka toni šajā partiju apvienībā, ir zināms – tā ir sorosiešu laikraksteļa „Diena” bijusī redaktore S.Ēlerte ar saviem palīgiem. Būtībā šī apvienība ir radīta, lai kārtējo reizi nozvejotu lētticīgo latvietīšu balsis, kuri savā naivumā domās, ka balso par nacionāļiem, bet īstenībā nobalsos par kosmopolītu varzu, kas darbojas cionistu-masonu-pederastu režīma interesēs. Vai A.Slucis tiešām nesaprot, kas tie ir par ļaudīm, kas viņus finansē un kā labā tie strādā? Negribas ticēt, ka viņš būtu tik dumjš. Un, ja saprot, tad kāds ir viņa mērķis, tādus radījumus atbalstot? Tikt Saeimā? Nu, pieņemsim, bet kas tālāk? Vai viņš tiešām domā, ka Kristovskis un Co palīdzēs viņam īstenot dzīvē dekolonizācijas programmu? Atkal – neticami, ka šis cilvēks būtu tik dumjš! Tad kāds labums latviešu tautai būs no A.Sluča iekļūšanas Saeimā? Atbilde ir – nekāds, tāpat kā praktiski nav jūtama labuma no tā, ka parlamentā ir ZZS piekabinātais Visvaldis Lācis. Neko labu viņš tautai nav izdarījis, tur atrazdamies, sevi gan viņš ir kārtīgi materiāli nodrošinājis, un arī saviem radiniekiem bija siltas vietiņas sagādājis. Labi, V.Lāci vēl var saprast, viņš bija nabadzīgs pensionārs, bet A.Slucim taču naudas pašam netrūkst! Ko tad vēl viņš grib – godu un slavu iegūt? Ka tik nesanāk otrādi – mūža nogalē kļūt par nodevēju un nelieti, zaudēt visu to labo iespaidu, ko līdz šim pats par sevi bija nacionālos latviešos radījis. Atliek vien zīmīgi jautāt – kas jūs esat, doktor Aivar Sluci? Ja Patriots, tad nepinieties ar viltusnacionāļiem un nodevējiem, atbalstiet tiešām Īstus, Godīgus, Kārtīgus Latviešus, bet ja esat kļuvis par nodevēju un pašlabuma meklētāju – tā arī skaidri pasakiet! Jūsu rīcība pirms Saeimas vēlēšanām nepārprotami parādīs, kāda ir atbilde uz manis uzdoto jautājumu.
Cerot, ka A.Slucī tomēr vēl ir kas palicis no tā Nacionālpatriota, par ko es savulaik jūsmoju, palieku gaidot un vērojot viņa tālāko rīcību!
14.03.2010. Aivars Gedroics
Kas jūs esat, doktor Aivar Sluci?
Apmeklējot grāmatnīcu, pamanīju viltuspatriotiskā publicista un nu jau bijušā Latvijas Radio žurnālista A.Skalberga nule izdoto viņa jauno grāmatu Kapteiņa gars. Pēc neilgām pārdomām nolēmu to nopirkt, lai uzzinātu, ko tad šoreiz viņš sliktu būs par mani uzrakstījis. Šai ziņā izrādījos kļūdījies, jo par mani jaunajā Skalberga grāmatelē nebija vairs ne vārda. Nezinu, kas būtu licis viņam kļūt pret manu personu tik atturīgam – vai nu aptrūkās rakstāmā materiāla, vai arī nobijās no pretspara, ko es viņam savulaik devu gan avīzē „DDD”, gan arī daudzos interneta portālos. Toties manu uzmanību piesaistīja cits mans vārda brālis, ko autors diezgan plaši piemin – ASV dzīvojošais latvietis, ārsts, mecenāts un publicists Aivars Slucis.
Ja nacionālistu vidē pavaicātu kādam, kurš ir bijis tas cilvēks, kas pirmais organizēja konkursu jauniešiem par nepieciešamību veikt Latvijas dekolonizāciju, tad esmu pārliecināts, ka vairums atbildētu nepārprotami: „Tas taču ir visiem zināmais Aivars Garda, kurš gan cits vēl!”. Diemžēl viņi tādējādi būtu kļūdījušies. Nekādā ziņā nemēģinot noliegt un noniecināt A.Gardas k-ga pūliņus dekolonizācijas idejas popularizēšanā un īstenošanā dzīvē, tomēr esmu spiests atzīmēt, ka viņš nebija pirmais, kurš nolēma reklamēt tautā šo politisko procesu ar jauniešu domrakstu konkursa palīdzību. Gardas k-gs savu konkursu organizēja 2001. gadā, bet jau 1995. gadā ASV latvietis, Dr.Aivars Slucis bija organizējis savu konkursu ar analogu ideju. Tajā bija paredzēta tikai viena balva, bet ar tiem laikiem gana iespaidīgu naudas summu – 500 Ls. Šo balvu saņēma konkursa uzvarētājs, plaši pazīstamās dokumentālās filmas Padomju stāsts režisors Edvīns Šņore. Atzīšos, ka es, toreiz būdams DPU students, arī klusībā kāroju piedalīties šajā konkursā, tomēr galu galā savu darbu uz to tā arī neaizsūtīju. Šobrīd man pat pašam ir grūti strikti viennozīmīgi izskaidrot, kāpēc es toreiz tā rīkojos. Tam nebija viens iemesls, bet gan vesels iemeslu kopums – gan laika trūkums (jo mācību procesu es uztvēru gana nopietni), gan zināma veida nedrošība, pārliecības trūkums par spējām gūt uzvaru (tolaik politiskajos notikumos piedalījos pasīvi – rūpīgi vēroju visus procesus no malas, bet pats tajos neiesaistījos), gan, protams, arī zināma deva slinkuma... Šā vai tā es no sirds priecājos par šāda konkursa esamību, atzinīgi novērtēju arī tā uzvarētāja darbu un, protams, visvairāk jūsmoju par to, ka ir atradies tāds drosmīgs cilvēks, kurš šādu konkursu ir organizējis. A.Sluča vārds nebija svešs man arī pirms tam, biju lasījis viņa publikācijas avīzēs Neatkarīgā cīņa, Lauku avīze, Pilsonis-Pavalstnieks, Nacionālā Neatkarība...u.c. Neslēpšu, ka lielā mērā šis cilvēks kļuva man par sava veida politisko skolotāju, lasīju un priecājos, cik gan precīzi mans vārda brālis ir izklāstījis arī manis paša domas. Tiem cilvēkiem, kas savas mazgadības dēļ toreiz nebija iepazinušies ar šīm publikācijām, varu īsumā paskaidrot, ka tās saturā bija ļoti līdzīgas tam, ko tagad raksta Aivars Garda, vienīgi tajās netika pieminēta Dzīvās Ētikas Mācība, ko acīmredzot A.Sluča k-gs nepazina. Tomēr uzskatu, ka tādēļ A.Sluča publikācijas nebija mazāk vērtīgas par patlaban A.Gardas rakstīto. Šo faktu spilgti apliecināja kaut vai dusmas, ko tās izsauca okupantu presē – ne tikai valsts, bet arī rajona un pilsētas (t.sk., protams, arī Daugavpils) mēroga avīzēs.
Drīzumā pēc šī konkursa norises tika izveidots tā sauktais Klubs 415, kam par nosaukumu kalpoja A.Sluča uzticības personas Latvijā – fotogrāfa, rakstnieka un publicista Gunāra Birkmaņa - pasta adrese – abonenta kastītes numurs kādā no Rīgas pasta nodaļām, uz kurieni tad arī vajadzēja sūtīt konkursa darbus. G.Birkmaņa k-gs bija nolēmis vienot konkursā piedalījušos jauniešus, lai tie arī turpmāk turpinātu izplatīt dekolonizācijas nepieciešamības ideju tautā un tādejādi veicinātu tās īstenošanu dzīvē. Diemžēl ne visi konkursa dalībnieki izrādīja vēlēšanos turpināt darboties šajā virzienā, daži atklāti pateica, ka rakstījuši tikai naudas balvas dēļ, bet vispār viņus politika interesējot tikai kā karjeras iespēja, tāpēc viņi stāšoties naudīgās un varu nesošās partijās, piemēram, Latvijas ceļā. (To pašu gan var arī teikt par daļu no A.Gardas organizētā konkursa dalībniekiem). Tas sarūgtināja A.Sluci, kurš paziņoja, ka turpmāk tamlīdzīgus konkursus vairs nerīkošot, bet vienkārši piešķiršot naudas balvas tiem, kas paši pēc savas iniciatīvas, negaidot atalgojumu, būs jau parādījuši sevi kā patriotiskus cīnītājus par dekolonizāciju.
Kad es 1997. gadā beidzot pats uzsāku politisko darbību, publicējoties laikrakstos, t.sk. arī avīzē Nacionālā Neatkarība, G.Birkmanis izrādīja atsaucību maniem rakstiem, sūtīja man Kluba 415 ražotās patriotiskās aploksnes, uzlīmes un pastkartes, iepazīstināja ar patriotisko literatūru (t.sk., viņa paša sarakstītajām grāmatām), kuras izdošanu bija finansējis A.Sluča kungs. Mana cieņa pret šo ASV tautieti ar to, protams, tikai pieauga, bet vienlaikus es brīnījos, kāpēc viņš joprojām atbalsta viltusnacionālo partijeli T/B, kas, manuprāt, jau 1995. gada nogalē bija nodevusi savu vēlētāju intereses, iesaistoties bārdainā ierāvēja A.Šķēles izveidotajā valdībā un tādejādi lielā mērā pati atteikdamās no savas sākotnēji izvirzītās nacionālās programmas. Es uzskatīju, ka jāveido tās vietā cits, patiesi nacionāls spēks, un gribēju par to pārliecināt arī A.Sluci. Dabūjis no G.Birkmaņa k-ga šī cilvēka adresi, es viņam aizsūtīju vairākas lappuses garu vēstuli, uz kuru es diemžēl nekādu atbildi nesaņēmu. Toreiz es nospriedu, ka nevar būt, ka šāds krietns, patriotisks cilvēks būtu nolēmis mani nepieklājīgi ignorēt un nesniegt atbildi. Nolēmu, ka laikam mana vēstule šo kungu nav sasniegusi un nozudusi Latvijas vai ASV pasta džungļos. Lūdzu G.Birkmanim, lai viņš pie iespējas pajautā, vai A.Slucis ir saņēmis manu vēstuli. Viņš it kā apsolīja to izdarīt, bet tā arī man nekādu informāciju šai sakarā nesniedza. Vēl pēc gada nu jau apvienotā partija „TB/LNNK” nosprieda, ka tāds ekstrēmistisks laikraksts kā „Nacionālā Neatkarība” tikai bojā tās tēlu ārvalstu acīs un apdraud G.Krasta valdības stabilitāti, tādēļ nolēma avīzi slēgt. Vairāki „TB” ierindas biedri nevēlējās ar šo faktu samierināties, tādēļ uzsāka izdot paši savu avīzi ar nosaukumu Latvietis Latvijā. Tas sadusmoja tēbistu spices vīrus, kuri par „šķeltniecisku darbību” nekavējoties izslēdza no savām rindām jaunās avīzes redaktoru un izdevēju Leonardu Inkinu līdz ar viņa draugu un domubiedru Laimoni Gedroviču. Šāda varturu rīcība mani nemaz neizbrīnīja, sen jau vairs neticēju TB/LNNK un neko labu no tās vadoņiem negaidīju. Biju pārliecināts, ka atradīsies Īsti Patrioti, kas palīdzēs iznākt un noturēties Latvietim. Pirmkārt jau šinī ziņā cerības liku uz to pašu A.Sluča kungu, par ko teicu arī L.Inkinam. Un tad es negaidot uzzināju, ka A.Slucim jaunais laikraksts nemaz tik ļoti nepatīk un ka viņš nesteigšoties tam sniegt savu atbalstu. Uz manu jautājumu – kāpēc, saņēmu nenoteiktu atbildi, ka tam esot vairāki iemesli: gan tas, ka avīze aicinot solidarizēties ar ārzemju nacionālistiem (G.Lauku, E.Cundeli...u.c.), gan tas, ka avīze lietojot vārdu „žīds”, bet vajagot „ebrejs” (visai dīvaini ko tādu dzirdēt no trimdā, nevis LPSR dzīvojoša tautieša), ka nekādā ziņā nedrīkstot citēt nevienu rindu no „briesmīgās” grāmatas Mein Kampf, ka tautisko lenti – Lielvārdes jostas fragmentu – ar Ugunskrustiem uz tās ārzemēs varot „nepareizi saprast”, ka neesot labi kritizēt ASV ārpolitiku, kā to darīja šinī laikrakstā cits ārzemju tautietis Kārlis Rebiņš...utt., u.tjp. Tad es arī pirmoreiz izdzirdēju izskanam baumas, ka A.Slucis politiskajā darbībā izmantojot ne vien savu, bet arī cionistu doto naudiņu. (Jāatzīstas, es arī agrāk biju visai izbrīnīts par to, ka šim kungam ir tik daudz naudas, lai sponsorētu gan apmaksātu politisko reklāmu lielajos ASV laikrakstos, gan sniegtu materiālu palīdzību medikamentu un iekārtu iegādei Latvijas slimnīcām. Zināju jau, ka ASV ārsti pelna nesalīdzināmi vairāk kā Latvijā, un tomēr – pat priekš ASV ārsta, nevis baņķiera, Sluča tērētās naudas summas likās ļoti iespaidīgas.) Nu tagad man zināmā mērā radās skaidrība par šī kunga politisko nostāju – tā varēja būt nacionāla tiktāl, cik tas netraucēja Cionas gudro plāniem pārņemt kundzību pasaulē. Minētais fakts mani, protams, ļoti sarūgtināja, tomēr es turpināju uzskatīt, ka Sluča kungu šī iemesla dēļ nevajag norakstīt, jo visi cilvēki jau nekad nedomās vienādi, bet vajag meklēt to, kas mūs vieno, nevis šķir, un šinī gadījumā kopīgais varētu būt mūsu vēlme panākt Latvijas dekolonizāciju.
Laikam ritot, 2000. gadā savu politisko darbību uzsāka arī A.Gardas kungs, kuram izdevās dabūt savā pusē vairākas Kultūras Akadēmijas studentes, un nu jau kopīgi šie cilvēki turpināja aktīvu cīņu par Latvijas dekolonizāciju, par kuru jau faktiski neviens vērā ņemams politiskais spēks Latvijā vairs neiestājās. Sākotnēji A.Sluča kungs, kā jau biju to gaidījis, atbalstīja A.Gardas k-gu, vairākas tā dēvētās Gardas meitenes saņēma no viņa arī naudas prēmijas. Diemžēl A.Gardam savu sabiedrisko rosību arvien aktivizējot, iestājoties LNF rindās un pārņemot tās vadību, sākot izdot laikrakstu „DDD”, viņa un t.s. Gardas meiteņu attiecības ar A.Sluci kļuva arvien vēsākas, līdz beidzot sakari viņu starpā vispār izbeidzās. Tai pat laikā man nācās dzirdēt, ka A.Slucis regulāri braucot uz Latviju, tiekoties ar dažādiem cilvēkiem un politisko partiju (kustību) pārstāvjiem, tomēr ne biedrības „Latvietis” (kas tapa uz avīzes Latvietis Latvijā lasītāju bāzes), ne Latvijas Nacionālās Frontes locekļu to vidū neesot. Kad vaicāju A.Gardam, kāpēc A.Slucis nemēģina ar viņu tikties, Gardas k-gs tikai neizpratnē raustīja plecus, tai pat laikā sakot, ka tā ir paša Sluča kunga izvēle, ar ko tikties, un ja nu šis kungs Aivaru Gardu par gana patriotisku neuzskata, tad viņš jau nu nesākšot pierādīt pretējo un mēģināt iespaidot A.Sluča nostāju sev par labu.
Gadu gaitā arvien mazāk man gadījās dzirdēt par A.Sluča politisko darbību, un es klusībā pie sevis smīkņāju, domādams, ka laikam šis kungs ir nolēmis „nodot stafeti” savam vārdabrālim A.Gardam un varbūt pat A.Gedroicam. Šķiet, ka 2003. gada nogalē, kad laikraksts Latvietis Latvijā pirmoreiz nokļuva uz bankrota sliekšņa, tas saņēma nelielu materiālu palīdzību no G.Birkmaņa, kurš gan vienlaikus sūkstījās, ka nezinot, vai sponsors (A.Slucis) būšot apmierināts ar šādu viņa dotās naudas izlietojumu. Laika gaitā tas tomēr minēto avīzi no bankrota nepaglāba, un pēc pāris gadiem tā pārstāja iznākt. Tās vietā stājās laikraksts „DDD”, kurā sāka publicēties daudzi cilvēki, kas līdz bija publicējušies „LL”. Ar Dievpalīgu šī avīze pastāv vēl joprojām. Nezinu, vai A.Slucis lasa šo avīzi, lai gan droši vien zina par tās eksistenci. Katrā ziņā viņš tā arī joprojām nav izrādījis interesi par sakaru uzturēšanu ar saziņas līdzekli, kas praktiski patlaban vienīgais kā Latvijā, tā ārpus tās aktīvi propagandē Latvijas dekolonizācijas nepieciešamību. Toties ir droši zināms, ka šis kungs ar simpātijām raugās uz viltusnacionālo partijeli Visu Latvijai, tiekas ar tās līderiem, ir arī sniedzis interviju šīs partijas mājas lapai (skat. http://www.nacionalisti.lv/raksts/276/BLOGS/Intervija+ar+Aivaru+Sluci/). Vai viņš nav dzirdējis, ka „VL” vadonis Raivis Dzintars, kā arī vairāki viņa līdzbiedri, uzskata A.Gardu par ekstrēmistu, ar kuru viņiem nevarot sanākt kopdarbība, jo Gardas k-gam esot pārāk stingra nostāja dekolonizācijas jautājumā? Vai pašam Slucim tā arī ir kļuvusi vājāka? Tie ir jautājumi, uz kuriem es diemžēl nevaru saņemt atbildi, jo man nav iespēju aprunāties ar šo kungu.
Zinot A.Sluča un partijas Visu Latvijai siltās attiecības, es nebūtu bijis pārsteigts, ja pēkšņi atklātu, ka šis kungs ir iestājies minētajā partijā un varbūt pat taisās no tās kandidēt. Tomēr raksta sākumā minētajā Skalberga grāmatā uzzināju ko citu – 2009. gadā A.Slucis esot iestājies Pilsoniskajā savienībā. Viņš esot izstrādājis speciālu programmu, kā partijai strādāt, lai iegūtu vēlētāju uzticību; tajā esot bijis daudz progresīvu ideju. Viņš sadarbojoties ar partijas priekšsēdi G.V. Kristovski un gatavojoties 10.Saeimas vēlēšanām (izcēlums mans – A.G.). Redz, kā! Tātad, visticamāk A.Slucis startēs vēlēšanās no partiju apvienības „Vienotība”, kurā nu ir iekļāvusies „patriota” Kristovska vadītā „PS” (starp citu, G.V.Kristovskis no avīzes „DDD” baidās vairāk kā velns no krusta un ir kategoriski atteicies sniegt tai interviju). Kas pašlaik nosaka toni šajā partiju apvienībā, ir zināms – tā ir sorosiešu laikraksteļa „Diena” bijusī redaktore S.Ēlerte ar saviem palīgiem. Būtībā šī apvienība ir radīta, lai kārtējo reizi nozvejotu lētticīgo latvietīšu balsis, kuri savā naivumā domās, ka balso par nacionāļiem, bet īstenībā nobalsos par kosmopolītu varzu, kas darbojas cionistu-masonu-pederastu režīma interesēs. Vai A.Slucis tiešām nesaprot, kas tie ir par ļaudīm, kas viņus finansē un kā labā tie strādā? Negribas ticēt, ka viņš būtu tik dumjš. Un, ja saprot, tad kāds ir viņa mērķis, tādus radījumus atbalstot? Tikt Saeimā? Nu, pieņemsim, bet kas tālāk? Vai viņš tiešām domā, ka Kristovskis un Co palīdzēs viņam īstenot dzīvē dekolonizācijas programmu? Atkal – neticami, ka šis cilvēks būtu tik dumjš! Tad kāds labums latviešu tautai būs no A.Sluča iekļūšanas Saeimā? Atbilde ir – nekāds, tāpat kā praktiski nav jūtama labuma no tā, ka parlamentā ir ZZS piekabinātais Visvaldis Lācis. Neko labu viņš tautai nav izdarījis, tur atrazdamies, sevi gan viņš ir kārtīgi materiāli nodrošinājis, un arī saviem radiniekiem bija siltas vietiņas sagādājis. Labi, V.Lāci vēl var saprast, viņš bija nabadzīgs pensionārs, bet A.Slucim taču naudas pašam netrūkst! Ko tad vēl viņš grib – godu un slavu iegūt? Ka tik nesanāk otrādi – mūža nogalē kļūt par nodevēju un nelieti, zaudēt visu to labo iespaidu, ko līdz šim pats par sevi bija nacionālos latviešos radījis. Atliek vien zīmīgi jautāt – kas jūs esat, doktor Aivar Sluci? Ja Patriots, tad nepinieties ar viltusnacionāļiem un nodevējiem, atbalstiet tiešām Īstus, Godīgus, Kārtīgus Latviešus, bet ja esat kļuvis par nodevēju un pašlabuma meklētāju – tā arī skaidri pasakiet! Jūsu rīcība pirms Saeimas vēlēšanām nepārprotami parādīs, kāda ir atbilde uz manis uzdoto jautājumu.
Cerot, ka A.Slucī tomēr vēl ir kas palicis no tā Nacionālpatriota, par ko es savulaik jūsmoju, palieku gaidot un vērojot viņa tālāko rīcību!
14.03.2010. Aivars Gedroics
Būs, viss būs
Atnāca jaunais VS katalogs. Burvīgas vasaras sandales, koši oranžas ar tiem metāla spīdumiņiem. Vasaras kleitas, puķes, zaļas lapas, pludmales un saule. Viss būs. Nedēļas vidū vēl līdz -16, bet tad jau līdz pat +8. Pavasara mētelis jau nodots ķīmiskajā, pavisam drīz vilkšu. Un pēc tam koši dzelteno ar milzīgi augstajiem fetiša papēžiem. Vēl dažas nedēļas un sniegpulksteņi būs klāt. Jo, lai cik ļoti man būtu apnikusi ziema, es zinu, ka ir vismaz daži cilvēki, kuriem tā ir apnikusi vēl vairāk. Sētnieki.
Alise apskatīta, Češīras kaķis, ziedošie koki un Anne Hathaway bija burvīgi. Pārējais? Gaidīju vairāk, pilnīgi noteikti.
Vēl, es biju dīcis un man ir viena no Kolonnas šova bildēm. Naglostj vtoroje sčastje. Palūdzu un man atsūtīja. Bet es nevienam viņu vēl nerādīšu, es vēl mazliet ceru, ka būs kādas citas bildes, vēl dažas, lai varētu būt pilna kolekcija. Es ciešos un nerādu viņas nevienam.
Alise apskatīta, Češīras kaķis, ziedošie koki un Anne Hathaway bija burvīgi. Pārējais? Gaidīju vairāk, pilnīgi noteikti.
Vēl, es biju dīcis un man ir viena no Kolonnas šova bildēm. Naglostj vtoroje sčastje. Palūdzu un man atsūtīja. Bet es nevienam viņu vēl nerādīšu, es vēl mazliet ceru, ka būs kādas citas bildes, vēl dažas, lai varētu būt pilna kolekcija. Es ciešos un nerādu viņas nevienam.
В Японии растет популярность социальной сети для пьющих в одиночестве
Японская компания Suntory, производящая коктейли с содержанием алкоголя 3%, уже не первый год пытается с помощью интернета объединить тех, кто употребляет алкоголь не в барах или дружеских компаниях, а у себя дома в одиночестве.Par to pie galda nerunā
Vienu dienu gāju pa ielu, kad pēkšņi savajadzējās nokārtot darīšanas. Nu, tās lielās. Tās, kuras parasti kārto tualetē uz poda. Vienvārdsakot - dirst. Par laimi, netālu bija kāda neliela kafejnīca, kuru tad arī nolēmu apmeklēt. Parasti tādās reizēs pirms ieiešanas tualetē es apsēžos pie galdiņa un kādu laiku pētu ēdienkarti it kā vēlētos arī kaut ko pasūtīt. Citādi man kauns tā vienkārši pa taisno slāt uz tualeti, kamēr pārdevēja ar kaulainu aci noskatās pakaļ. Tomēr šoreiz darīšanas bija pārāk spiedošas, lai kavētu laiku ar šādu izlikšanos, tāpēc metu kaunu pie malas un uzreiz gāju dirst.
Šoreiz sūds nāca ārā neparasti mīksts un lipīgs, it kā es pēdējās trīs dienas būtu pārticis tikai no šokolādes. Es biju jau no sevis izspiedis visu, ko varēju, bet podā vēl nekas nebija iekritis. Papletu kājas un ieskatījos podā cerībā, ka varbūt esmu palaidis gar ausīm raksturīgo plunkšķi. Diemžēl, ne - sūds vēl joprojām karājās pie mana pakaļgala un pat netaisījās nekur krist. Nekāda spiešana vai pēcpuses muskuļu vingrināšana šo situāciju neuzlaboja. Mēģināju pat pacelties virs poda un pāris reizes palēkāt, bet nekā - šis turas kā pielīmēts. Rokas sasmērēt vairījos, jo prātā vēl skaidri bija palikusi pēdējā reize, kad izrādījās, ka tualetē no krāna netek ūdens. Toreiz visu dienu nācās nostaigāt ar kabatās sabāztām rokām un vēlreiz to piedzīvot negribēju.
Iedomājos, ka vajadzētu dibenu novilkt par poda malu, lai no tā sūda vienreiz atbrīvotos. Tas palīdzēja. It kā. Sūds podā iekrita gan, taču pirms tam vēl paspēja nosmērēt man visu kreiso vaigu, pie reizes pastiprinot nelāgā aromāta izplatīšanās tempu. Gaisa atsvaidzinātāja, protams, tur nebija, tāpēc atlika vienīgi cerēt, ka aiz durvīm jau negaida vēl kāds vajadzību nomākts cilvēks. Ja tā būtu, es viņu neapskaustu brīdī, kad viņš te ienāktu.
Vismaz tualetes papīrs tur, par laimi, bija pietiekamā daudzumā, citādi es gandrīz jau sāku justies kā aktieris kādā lētā komēdijā. Pagāja vismaz desmit minūtes, līdz man beidzot izdevās satīrīt savu pēcpusi pietiekami, lai varētu bez bažām vilkt kājās bikses. Piecēlies no poda un sakārtojies, es norāvu ūdeni un jau gandrīz aiztaisīju poda vāku, kad pamanīju, ka milzīgā papīra kaudze, kas tur bija sakrājusies, pat netaisās aizskaloties. Sagaidīju, kad ūdens kaste atkal pietek pilna ar ūdeni, un mēģināju vēlreiz. Atkal nekā. Kaut kāds stulbums! Ir taču 21.gadsimts, bet cilvēki vēl joprojām nav iemācījušies uztaisīt podus, kas var aizskalot vienu vienīgu rulli tualetes papīra. Pēc kādas desmitās ūdens nolaišanas reizes es beidzot atmetu ar roku un nospriedu, ka ar šo problēmu lai tiek galā kāds cits. Nomazgāju rokas un, atstājis ar brūnganā papīra putru pilno podu aiz muguras, devos ārā.
Mani gandrīz ķēra trieka, kad ieraudzīju, ka aiz durvīm stāv kafejnīcas pārdevēja un sakrustojusi rokas gaida. Bija acīmredzams, ka viņas pacietības robeža nepavisam nebija tālu. "Ko tad tu tik ātri beidzi, jaunais cilvēk? Es taču te tikai pusstundu vēl stāvu," viņa sarkastiski nošņāca, kamēr es, acis nolaidis, mēģināju pēc iespējas ātrāk tikt viņai garām un pazust no turienes, pirms viņa paspēj ieiet tualetē. "Durvju rokturis bija nolūzis, netiku ārā," nomurminājis pirmo attaisnojumu, kas ienāca prātā, es ātri pazudu no kafejnīcas, piekodinot sev mājās kartē atzīmēt vēl vienu vietu, kurai tuvākā gada laikā nav vēlams rādīties tuvumā.
VL atbalstītāji Jelgavā rīkojuši Vienotības braucienu
Svētdien, 14. marta rītā daudzus jelgavniekus pārsteidza vairāk nekā 20 ar Latvijas karodziņiem rotāta automašīnu kolona, kas organizēti pārvietojās pa pilsētu un tās tuvējo apkaimi. Pasākumu organizēja jelgavnieku grupa, kas sevi dēvē par partijas „Visu Latvijai!” neformāliem atbalstītājiem. Arī brauciens nosaukts līdzīgi, kā „Visu Latvijai!” 15. Maijā tradicionāli...
“Atgriešanās Eiropā. Latvija 1988-2008″ Seriāla 3. Sērija
Raidījumu veido vadītājs Ēriks Niedra, galvenais redaktors Sandris Metuzāls, režisore Maija Birzniece un vadošais operators Zigurds Eicēns.
Seriāla 3. Sērija ”Latvija 1994-1996”
Producentu grupas “BetaFakts”
Города погрузятся во тьму
Организаторы Часа Земли с удовлетворением отмечают, что все больше и больше людей, бизнес компаний и общественных организаций по всему миру признают необходимость немедленных действий в борьбе с изменением климата. В 27 марта пройдет Час Земли. Тысячи городов погрузятся во тьму в поддержку решения международного сообщества выступить против угрозы климатических изменений. (...)
Читать дальше...Города погрузятся во тьму
© laimisk от Kllproject.ru, 2010. |
Статья
Также заходи в Iyouproject и здесь Digital Iyouproject И HEALTH
[Virsraksts nav norādīts]
Mr. Freeman pamazām pārvēršas par popsīgu huiņu
everything is appalling; everything is falling apart
bet varēja jau būt, ka tas bija Jēzus
tikai mēs atkal nepamanījām viņu
everything is appalling; everything is falling apart
bet varēja jau būt, ka tas bija Jēzus
tikai mēs atkal nepamanījām viņu
ALISE joprojām pārliecinoši skatītākā
Tima Bērtona jaunākais veikums ALISE BRĪNUMZEMĒ joprojām ir pārliecinošā pirmajā vietā ASV.
[Virsraksts nav norādīts]
oh, kā vajadzēja likt uz totals, taču kurš varēja zināt, lūk juventus ar siēnu trīs trīs, etoštobļaģ, livorno ar romu trīs trīs, lacio ar bari nulle divi, lūk, tagad, pret lacio jau var domāt, taču drusku raustos, tobiš, iestāsies taču moments, kad klubs iziet no krīzes, a lacio no savas septiņpadsmitās vietas kalčo toč kaut kādā momentā bridīs ārā, nu un uzlikšu vot tad
Ford показал новое поколение служебных машин для американских "копов" (ФОТО)
Компания Ford показала снимки нового поколения автомобилей для американской полиции. Новинка, получившая название Ford Police Interceptor, поступит на вооружение американских правоохранителей в 2011 году вместо устаревшего Ford Crown Victoria.Filma: Wild Wild West
Oriģinālais nosaukums: Wild Wild West
Izlaiduma gads: 1999
Žanrs: Fantasy, spriedzes, piedzīvojumu
Režisors: Barry Sonnenfeld
Lomās: Will Smith, Kevin Kline, Kenneth Branagh, Salma Hayek, M. Emmet Walsh, Ted Levine
Filmas garums: 1:41
Filmas nosaukums ir vārdu spēle – jo „West” angliski ir gan „Rietumi”, gan galvenā varoņa uzvārds, tādēļ nemaz nezinu, kā pareizi ir filmas nosaukums jātulko. Interesanta filma, vairāk gan [...]
židrūns – 2010 – live @ xi20 2009.06.17 [vps8k 12]
pērn lauku grupa židrūns nospēlēja lielisku koncertu viļņā, ko piedāvājam noklausīties arī tev. ierakstā ir vairākas dziesmas no jaunā diska, ko pēc dažām dienām izdos skyr. koncertu ierakstīja un skaļumus piegrieza verbaitis.
ā, un tiekamies 20. martā pie degunradža, kur notiks diska prezentācija.
this is a live recording by židrūns – a band from latvian countryside near bauska. there are few songs that are going to be on their newest record, thats going to be released in few days by our friends at skyr records.
Šie ir tikai jaunākie ieraksti. Bet mums takš ir vēl senāki!
24h lasītākais
Topā tiek ņemti vērā unikālie klikšķi, nevis visi. Atjauninās ik pa 5 min.
Viltus profilu bloķēšana Draugiem.lv →
buzz.mix.lv
- 13. mar., 21:19
Jau pirms 3 dienām mana meita konstatēja, ka ir uzlauzts viņas profils draugiem.lv un arī vēl izveidots viltus profils, kurā tiek piedāvāti it kā viņas vārdā seksuāli pakalpojumi un ievietotas bildes ar perversiem parakstiem, kurām jau pievienoti tādi pat komentāri.
Kā Rīga izskatījās pirms 20 gadiem →
RSS barotne | Kičkina pieraksti | k4y.lv
- Tikko
Ir tiešām interesanti uzmest aci "senajai" Rīgai un ielām, par kuru eksistenci jau sen ir aizmirsts un atmosfēra, kuru nekad vairs nepiedzīvot. Viss izskatās absolūti ne tāds, kā tagad, bezmaz vai nav sajūta, ka tā ir tā pati Rīga. Cilvēku zolīdais ģērbšanās stils, žiguļi, moskviči, vecie tramvaji, trolejbusi, ceļazīmes, visai tukšās ielas, vecie uzraksti virs veikaliem utt.
Bez piecām minūtēm pieauguši →
Rudzupuke.NET
- 12. mar., 21:31
Piektdienas vakars mazveikalā «Maxima». Pat jau simts metrus pirms paša veikala ir jūtams, ka pilsētā valda piektdienas noskaņojums. Sapucējušās meitenītes ar grūti nosakāmu vecumu pēc skatā, drosmīgi zēni ar plikiem kakliem un salā plīvojošiem matiem. Čaukstoši maisiņi, smiekli un saviesīgas sarunas autobusa pieturā.
Protams pašā veikalā mans pirkuma saturs kardināli atšķīrās no visiem pārējiem pretī [...]
dekoderu bizness →
baltais runcis
- Vakar, 09:51
Tepat jau aiz stūra ir tas laiks, kad bez papildelementiem televīziju skatīties vairs nevarēs. Kur vien pagriežas, tur skan- televīzija ir logs uz pasauli, ja nebūs dekoders (hmm, dekoderis?), tad būs šitā… (palaiž švīkas), ja nenopirksi, tad paliksi bez sakariem…. tā viņš tagad būs… pa trīs piecdesmit.
Galvenie virszemes televīzijas (Nosaukums gan interesants! Kas tad pirms [...]
Ekskluzīvā VISA Black Card →
iStyle.lv
- 13. mar., 17:43
Pasaule prestižākā un ekskluzīvāka kredītkarte ir Black Card.
Karte paredzēta cilvēkiem, kas pieprasa visu labāko un ekskluzīvāko, ko pasaulē var dabūt. Šī karte nav parasts plastmasas gabals, tā izgatavota ar oglekļa jeb karbona pārklājumu. Karte protams nav paredzēta visiem, faktiski karšu īpašnieku auditorija aprobežojās ar 1% no ASV dzīvojošajiem, kuriem tiek nodrošināta visaugstākā pakalpojumu kvalitāte. Tātad [...]
Kur te ir sāls? →
Kazhes blogs
- Vakar, 11:38
Skat., diagramma no Wikipedia, kas rāda dažādu narkotisku vielu radīto fizisko kaitējumu un atkarības līmeni.
Atbilstoši diagrammai, tabakas atkarības līmenis ir augstāks pat nekā bartiburātiem (protams, fiziskais kaitējums no tās ir ievērojami mazāks). Un tomēr - kāpēc tabaka un alkohols, kas nosacīti atbilst vidēji smago narkotiku kategorijai, ir legāli teju vai visās pasaules valstīs, kamēr "zāle", LSD un citas vielas, kuru potenciālais kaitējums ir zemāks nekā alkoholam un tabakai - aizliegti? Vai tam ir kāda cita loģika, kā vien tajā, ka tabakas un alkohola rūpniecības ir milzīgas industrijas, kas ienes naudu "pareizajiem ļaudīm"?
Man personīgi nav ne mazākās vēlmes saistīties ne ar kādām atkarību izraisošām un apreibinošām vielām, un tomēr - man šķiet, ka kaut kas šajā sistēmā nav īsti kārtībā.
Ja tevi interesē papildu dati - 2008.gadā, atbilstoši aptauju datiem, ik dienas smēķēja 45,0% Latvijas vīriešu un 15,6% sieviešu. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka sieviešu vidū šis procents reāli varētu būt augstāks, varbūt pat ievērojami, tā vismaz liek domāt personīgie novērojumi + sajūta, ka sieviete drīzāk neatzīs sevi par smēķētāju, nekā vīrietis (ar vienkāršu un trulu domu tam apakšā - "veča" smēķēšana ir pilnīgi "normāla" parādība, bet sievietei tik ļoti nepiedien būt smēķētājai).
Ja kas - jāpiemin, ka līdzās tradicionālajai smēķēšanai pamatīgi izplatījusies arī ūdenspīpe, kura "ideālajā" variantā apvieno tabakas un alkohola patērēšanu vienlaicīgi. Un pret kuru pagaidām vismaz nekāda nopietnāka kritika vērsta netiek.
Man ļoti patīk, ka "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā" tabaka tiek nošķirta no alkohola un narkotiskajām vielām, liekot it kā domāt, ka smēķēšana būtu salīdzinoši mazāka problēma.
Attiecībā uz alkohola patēriņa daudzumiem, no šī pētījuma diez ko daudz informācijas izlobīt nevar. Parādās divi alkohola lietošanas līmeņi - "esmu lietojis alkoholu pēdējās nedēļas laikā" un "esmu lietojis alkoholu pēdējā gada laikā". Manuprāt, pozitīva atbilde nedz uz vienu, nedz uz otru jautājumu pozitīvi, neko daudz neliecina. Te būtisks jautājums ir - ko saprot ar alkohola lietošanu. Vai tas, ka es ieēdu šašliku, kuram cepšanas procesā ir uzliets drusku alus, ir skaitāms par alkohola lietošanu? Vai Ekselences saldējums ar kaut kādu 1% alkohola saturu? Ok, to varbūt par alkohola lietošanu uzskatītu tikai retais. Un tomēr - vai būtu pareizi kā regulārus alkohola lietotājus klasificēt visus zemāk minētos piemērus (jo nedēļas laikā šie ir dzēruši):
A - izdzēris nedēļas nogalē pudeli alus, ejot pirtī
B - katru dienu pie pusdienām iedzer glāzi vīna
C - četras reizes nedēļas laikā piedzēries līdz nemaņai, novēmis savu kaķi
?
Disclaimer
Es neaģitēju, ka vajadzētu aizliegt alkoholu. Es neaģitēju, ka vajag atļaut marihuānu. Es nevēlos aizskart neviena cilvēka cieņu un godu, un nejūtos par kādu pārāks tikai tālab, ka nesmēķēju un nelietoju alkoholu....
Atbilstoši diagrammai, tabakas atkarības līmenis ir augstāks pat nekā bartiburātiem (protams, fiziskais kaitējums no tās ir ievērojami mazāks). Un tomēr - kāpēc tabaka un alkohols, kas nosacīti atbilst vidēji smago narkotiku kategorijai, ir legāli teju vai visās pasaules valstīs, kamēr "zāle", LSD un citas vielas, kuru potenciālais kaitējums ir zemāks nekā alkoholam un tabakai - aizliegti? Vai tam ir kāda cita loģika, kā vien tajā, ka tabakas un alkohola rūpniecības ir milzīgas industrijas, kas ienes naudu "pareizajiem ļaudīm"?
Man personīgi nav ne mazākās vēlmes saistīties ne ar kādām atkarību izraisošām un apreibinošām vielām, un tomēr - man šķiet, ka kaut kas šajā sistēmā nav īsti kārtībā.
Ja tevi interesē papildu dati - 2008.gadā, atbilstoši aptauju datiem, ik dienas smēķēja 45,0% Latvijas vīriešu un 15,6% sieviešu. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka sieviešu vidū šis procents reāli varētu būt augstāks, varbūt pat ievērojami, tā vismaz liek domāt personīgie novērojumi + sajūta, ka sieviete drīzāk neatzīs sevi par smēķētāju, nekā vīrietis (ar vienkāršu un trulu domu tam apakšā - "veča" smēķēšana ir pilnīgi "normāla" parādība, bet sievietei tik ļoti nepiedien būt smēķētājai).
Ja kas - jāpiemin, ka līdzās tradicionālajai smēķēšanai pamatīgi izplatījusies arī ūdenspīpe, kura "ideālajā" variantā apvieno tabakas un alkohola patērēšanu vienlaicīgi. Un pret kuru pagaidām vismaz nekāda nopietnāka kritika vērsta netiek.
Man ļoti patīk, ka "Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumā" tabaka tiek nošķirta no alkohola un narkotiskajām vielām, liekot it kā domāt, ka smēķēšana būtu salīdzinoši mazāka problēma.
Attiecībā uz alkohola patēriņa daudzumiem, no šī pētījuma diez ko daudz informācijas izlobīt nevar. Parādās divi alkohola lietošanas līmeņi - "esmu lietojis alkoholu pēdējās nedēļas laikā" un "esmu lietojis alkoholu pēdējā gada laikā". Manuprāt, pozitīva atbilde nedz uz vienu, nedz uz otru jautājumu pozitīvi, neko daudz neliecina. Te būtisks jautājums ir - ko saprot ar alkohola lietošanu. Vai tas, ka es ieēdu šašliku, kuram cepšanas procesā ir uzliets drusku alus, ir skaitāms par alkohola lietošanu? Vai Ekselences saldējums ar kaut kādu 1% alkohola saturu? Ok, to varbūt par alkohola lietošanu uzskatītu tikai retais. Un tomēr - vai būtu pareizi kā regulārus alkohola lietotājus klasificēt visus zemāk minētos piemērus (jo nedēļas laikā šie ir dzēruši):
A - izdzēris nedēļas nogalē pudeli alus, ejot pirtī
B - katru dienu pie pusdienām iedzer glāzi vīna
C - četras reizes nedēļas laikā piedzēries līdz nemaņai, novēmis savu kaķi
?
Disclaimer
Es neaģitēju, ka vajadzētu aizliegt alkoholu. Es neaģitēju, ka vajag atļaut marihuānu. Es nevēlos aizskart neviena cilvēka cieņu un godu, un nejūtos par kādu pārāks tikai tālab, ka nesmēķēju un nelietoju alkoholu....
Kaķi pārojoties uz ceļa izraisa autovāriju, negadījuma grafiskais attēlojums ne mazāk amizants →
BOOT.Lv tehnikas portāls
- 12. mar., 18:15
Nereti notiek dažādas autoavārijas. Lai gan lielākoties, tas ir bēdīgs notikums, tomēr šoreiz kāda autovadītāja notikuma izklāsts un grafiskais paskaidrojums licis pasmaidīt teju visai Latvijai. Šeit būs lieki ko piebilst - klikšķiniet uz attēla!
Banku internetbanku autentifikācijas un autorizācijas drošības salīdzinājums →
IT sviestapika
- 12. mar., 13:01
Zinot cik atšķirīgi autentifikācijas un autorizācijas mehānismi tiek lietoti internetbankās izvēlējos tos papētīt un salīdzināt.
Ja ir papildus informācija vai info par citām bankām, droši padodiet ziņu būtu interesanti savāk informāciju par visām LV bankām un ne tikai.
Salīdzinājums ir sanācis ne pārāk acīm viegli uztverams, bet ja izdomāšu kā to attēlot labāk- izmainīšu.
Salīdzinājumu veicu darbībām ar koda [...]
(No)Brain farming? →
delfins.id.lv
- 12. mar., 11:53
Latviju ir pārņēmusi kartējā datorsērga – “ferma”. Pašā būtība ļoti vienkārša un bezjēdzīga spēlīte, kas atstāj sliktu iespaidu gan uz pašiem “dalībniekiem” un visticamāk arī uz mūsu ekonomiku.
Nebūšu pirmais, kas pamanīja, ka jau kopš pirmsākumiem “traukiem.lv” iet kā “sabiedrības degradācijas tanks”. Esmu iepriekš rakstījis arī par Alabama. Citi arī raksta, bet kaut kā netiek pamanīti. [...]
Kāpēc valsts saka, ka smēķēt ir slikti, bet dzert ir labi? →
onkulis.com
- Vakar, 12:42
Izlasīju rakstu pie Kažes – Kur te ir sāls? Tas sasaucās ar manām pēdējā laika pārdomām par cigaretēm un alkoholu.
Ap to laiku, kad izplatījās ziņojumi, ka uz cigarešu paciņām sāks likt briesmīgas bildes, es sāku domāt, kāpēc mūsu valsts ir izvēlējusies cigaretes izsludināt gandrīz ārpus likuma, bet ar alkoholu joprojām notiek auklēšanās.
Padomājiet paši, kad jūs [...]
Vai viņus vajag sagrūst krāsnī un sadedzināt? ↑
Diena.lv - LAT - Blogi
- 13. mar., 17:34
Šī nedēļa bija pārsteidzošiem notikumiem bagāta. Taču visspilgtāk man atmiņā iespiedies ceturtdienas rīts. Pie brokastīm laikrakstā Diena izlasīju, ka Eiropā dažādu aktualizējusies nopietna diskusija par pedofilijas izplatību katoļu baznīcā. Pēc brīža saņēmu SMS no krustdēla - ar sensacionālu paziņojumu klajā esot nācis arhipbīskaps Pujats. Opratīvi! Nospriedu, ka...
Sestdienas pārsteigums ↓
Gastonz Blog..
- Vakar, 20:02
Sestdien no rīta biju plānojis doties uz laukiem. Sakravāju mantas, dodos uz mašīnu, ielieku somas bagāžniekā, iekāpju mašīnā, jau taisos griezt atslēgu un ieskatos spogulī. WTF??? Nav spoguļa! Paskatos uz otru spoguli - arī tur nekā! No sākuma mazliet apstulbu un biju pamatīgi dusmīgs, jo kāds narkomāns piektdienas naktī nav mierīgi pagājis garām manai mašīnai!
Apstaigāju blakus esošās mašīnas un nevienai citai izlauztus spoguļus nemanīju.
Jāpiebilst, ka pagalmā bija arī desmit gadus jaunāki Audi, bet tie nariku neieinteresēja.
Uzzvanīju Gintam un pakonsultējos par iespējamajiem zaudējumiem. Noskaidroju, ka paši spogulīši varētu maksāt vien pāris latus un devos atpakaļ uz dzīvokli, lai ss.lv sameklētu jaunus.
Apzvanīju vairākus sludinājumus un visi kā viens teica 15 Ls un uz augšu. Devos uz kādu servisu Pārdaugavā, kur solīja sataisīt tā, ka zagļus mani spoguļi vairs neieinteresēs. Onka paskatījās un secināja, ka motoriņiem norauti stiprinājumi un arī tie ir jāmaina - attiecīgi 25 Ls gabalā. Un kopā viss maksāšot ~ 70-80 Ls.
Ar tādu summu gan nebiju rēķinājies un caur Andas tēti noskaidroju "Divi Auto" numuru, kas atrodas Ulbrokā. Uzzvanīju šiem un noskaidroju, ka pie viņiem var dabūt pilnīgi jaunus spoguļus ar visu korpusu 25 Ls gabalā. Nedomājot devos turp. Pirms tam gan aizgāju arī uz blakus esošo šrotu, kur pašus motoriņus ar plastmasiem man piedāvāja par 10 Ls gabalā un nu bija jādomā - kā labāk!
Bija divi varianti:
1) Pirkt jaunus spoguļus (25 Ls x 2 = 50 Ls), izskrūvēt no tiem motoriņus un ielikt esošajos korpusos ar jaunajiem spoguļiem.
2) Pirkt šrotā abus motoriņus (10 Ls x 2 = 20 Ls) + jaunus spoguļus "Divi Auto" veikalā, kas maksātu 20 Ls. Kopā 40 Ls.
Kamēr es tur skaļi domāju, veikala pārdevējs piedāvāja iedot 5 Ls atlaidi, tātad starp pirmo un otro variantu paliktu vairs tikai 5 Ls atšķirība.
Iestāstīju sev, ka prātīgāk ņemt ar visiem korpusiem un tos nolikt kādā stūrī - ja nu noder! Vai arī ss.lv jāliek sludinājums, ja nu kādam vajag plikus korpusus! :)
Pierunāju pārdevēju pie sekojoša plāna - es no jaunajiem Taivānā ražotajiem spoguļiem izskrūvēju motoriņu, ielieku to savā mašīnā, ja tas strādā, tad es pērku! Kāpēc tā? Blakus esošajā šrotā mani sabiedēja, ka Taivānas sūdi varētu arī nederēt! Kā izrādījās, tomēr derēja! Laikam jau čaļi gribēja mani sabiedēt un lai tomēr pie viņiem pērku lietotos motoriņus.
Pats gan spoguļus nomainīt nevarēju, jo atdūros pie salauzto motoriņu izskrūvēšanas - tik smalka seškante man nebija. Čalītis no šrota par 5 Ls bija gatavs saldēt rokas un nomainīt, jo viņam tāda seškante bija. Tad nu kopā man tas prieks izmaksāja 50 Ls.
Protams, varēju tikt cauri lētāk, taču pie spoguļiem gribēju tikt pēc iespējas ātrāk, citādāk visa nedēļas nogale vai pat arī nākamā nedēļa būtu sačakarēta!
Lūk arī jaunais spogulis.
Tagad apsveru domu par spoguļu marķēšanu, lai kas tāds neatkārtotos!
Ceru, ka jums nedēļas nogale bija patīkamāka!
Biete.lv
- Vakar, 21:25 
Vai kāds padalīsies ar Čili Picas datiem? ↑
Galvenais Sistēmas Vergs -- King of the Jesusphone
- 13. mar., 16:47
Runa ir par:
Internetā noplūst dati par Čili picas klientiem,
db.lv :: Noplūduši dati par Čili picas klientiem,
Internetā noplūduši dati par Čili picas klientiem : Diena.lv.
un drošvien citur.
Meklēju client_import.csv Tiku tikai līdz Index of /user_files/ClientImport
Internetā noplūst dati par Čili picas klientiem,
db.lv :: Noplūduši dati par Čili picas klientiem,
Internetā noplūduši dati par Čili picas klientiem : Diena.lv.
un drošvien citur.
Meklēju client_import.csv Tiku tikai līdz Index of /user_files/ClientImport
Par prinčiem un princesēm ↑
Viedumu Vietne ar Sandi
- 13. mar., 13:31
Tā kā nav laika neko jēdzīgu pafilosofēt, tad atgremošu dažus, drošvien redzētus, tulkojumus:
Kā ietaupīt uz aviobiļetēm? ↓
www.tribine.lv
- 12. mar., 15:30
Grilaza 0 komentāri Skatīt bildi
Kā ietaupīt uz aviobiļetēm? Sākoties pavasarim, arvien biežāk iedomājamies par siltu laiku, atvaļinājumu un pelnītu atpūtu pēc tumšajām ziemas darba dienām. Lasi par to http://nekrize.lv/ekonomet-uz-aviobiletem/ Uzzināsi arī, kādas ir iespējas lidot bez maksas.
Kā ietaupīt uz aviobiļetēm? Sākoties pavasarim, arvien biežāk iedomājamies par siltu laiku, atvaļinājumu un pelnītu atpūtu pēc tumšajām ziemas darba dienām. Lasi par to http://nekrize.lv/ekonomet-uz-aviobiletem/ Uzzināsi arī, kādas ir iespējas lidot bez maksas.
Kodu lauzēju triks →
Drošība
- 10. mar., 21:23
Šī gada sākumā starptautiska pētnieku grupa ziņoja, ka viņiem ir izdevies uzlauzt RSA šifru ar 768 bitu atslēgu. Viņu secinājums bija, ka šobrīd par drošu būtu uzskatāma 1024 bitu atslēga. Laušanas process pētnieku grupai prasīja apmēram pusgadu ar 80 procesoru matricu. Šī procesoru matrica un visādi tikai speciālistiem saprotami matemātiski paņēmieni ļāva pusgadā izdarīt darbu, [...]
3. Open Air Vintage fest ↑
autodidakta memuāri
- 13. mar., 15:48
Vai Rīgā vairs ir kāds, kas tur nebija? Kāds nepaspēja padzert pēcpusdienas tēju?
Meituki zilos brunčos, visai kā vienai matu rotas krāšņākās, puiki vectēvu žaketēs un šopings var sākties! Šoreiz, mācoties no pirmo divu festivālu kļūdām, modos laicīgi un biju klāt jau 15 min pāri 11. Ziniet, šoriez arī tas bija par vēlu. 100 pārdevēju un [...]
Video: Ella atklāti par šovu ↑
skatiens.lv
- Vakar, 14:25
Dziedātāja Ella nenožēlo, ka piedalījusies šovā.
Merelinas dzīve bez seksa. Pēc 3 mēnešiem ↑
Brīvā mute
- 11. mar., 01:18
Kā jau sen rakstīju - biju nolēmusi padzīvot, netiecoties un nemeklējot seksu tikai seksa dēļ. Laiks ir pagājis un, nu varu pierakstīt savas pārdomas par šo visu pasākumu. Uzreiz jāsaka, ka gluži bez seksa viss šis laiks man neizdevās- veselas 4 reizes apņemšanās tika pārkāpta, bet ar pietiekamu attaisnojumu – visas 4 reizes biju iereibusi, pietam [...]