nekur.lv

Laimīgi var justies tie, kuru pilsētās jau pieejams vai drīz būs Lattelecom Optiskais Internets, jo tie varēs pieslēgt superātru internetu kopā Interaktīvo Televīziju un nosvinēt analogās televīzija atslēgšanu. Taču, ja TV jāturpina skatīties, saņemot signālu pa gaisu, šis raksts var izrādīties ļoti interesants.

Analogajai televīzijai liktenīgie un kritiskie datumi jau ir plaši pasludināti – 1. aprīlis un 1. jūnijs, kad pāreja uz ciparu apraidi tiks pilnībā pabeigta visā Latvijas teritorijā. Starp citu, aprīlis tradicionāli sakrīt ar spodrības mēnesi un šogad lietderīga būtu mājas jumta sakopšana, lai novāktu vecās metru diapazona antenas.

Digitālā apraide tiek īstenota tikai decimetru viļņu jeb UHF diapazonā un tam attiecīgi nepieciešama tikai decimetru antena. Lielgabarīta metru antenu laiks ir pagājis un tās pēc 1. jūnija kļūs liekas, ja vien netiks lietotas citiem mērķiem, piemēram, augstvērtīgai radio uztveršanai FM diapazonā (3. TV kanāla Yagi tipa antena izmēru ziņā visai labi piemērota FM radio uztveršanai). Decimetru diapazona antenas salīdzinoši ir kompaktākas, gabarītos mazākas tāpat kā decimetru diapazona radioviļņi – īsāki.

Lattelecom ir nodrošinājis, lai Virszemes Televīzija būtu pieejama visā Latvijas teritorijā, tomēr, nav izslēgts, ka attālākās vietās, apvidus vai reljefa īpatnību dēļ Virszemes Televīzijas signāls var būt nepietiekami stiprs.

Risinājums jāmeklē antenā. Tieši antena “savāc” TV signālu un to sagatavo dekoderam. Ja Televīzija nerāda vispār vai TV attēlam ir tendence “sadalīties kvadrātiņos”, problēma visticamāk jāmeklē vājā antenas signāla stiprumā.

Saskaitīju 10 faktorus no kuriem atkarīga Virszemes TV signāla uztveršanas kvalitāte. Uztveramo TV signālu rada UHF decimetru antena un TV antenas signāla stiprums ir atkarīgs:

1. no antenas veida
Virszemes digitālā TV tiek pārriadīta decimetru viļņu diapazonā un kvalitatīvai Virszemes TV uztveršanai nepieciešama UHF diapazona decimetru antena. Ja uz mājas jumta redzama kāda visai lielu gabarītu antena, tā visticamāk paredzēta metru diapazonam un nedos pienācīgu signālu kvalitatīvai Virszemes TV uztveršanai. Veikalos pieejamas arī visai kompaktas aktīvās antenas speciāli paredzētas ciparu digitālās Virszemes TV uztveršanai.

2. no antenas vērsuma pret raidītāja torni
Ja tas nav zināms, jānoskaidro kur atrodas tuvākais ciparu TV raidītājs un antenas “priekša” (pārsvarā antenām, atkarībā no kostrukcijas, ir vērsums: antenai ir “priekša” un ir “aizmugure”) jāpavērš virzienā uz raidītāju. Vienkāršākais veids kā to izdarīt ir grozīt antenu uz masta un vērot signāla stiprumu dekodera indikatorā. Ērtāk to darīt divatā, ja antena atrodas ārpusē.

3. no antenas atrašanās augstuma virs zemes
Teorētiski, jo augstāk antena atrodas virs zemes, jo labāk tā uztver. Tas ir īpaši svarīgi, ja atrodaties tālu no TV raidītāja. Īpaši svarīgi tas ir pie apkārtnes reljefa īpatnībām, tuvumā esošām lielām ēkām, lieliem kokiem, meža malai un tml. Protams, var gadīties izņēmumi un istabas vienā stūrī antena uztver labi, bet otrā – slikti. Tad eksperimentāli jāmeklē labākā vieta antenas novietošanai.

(pārējie 7. faktori vortālā Pilseta.lv)

Esmu lepns, ka mans uzņēmums atkal var piedāvāt ko vērtīgu. Vēl pērn oktobrī Lattelecom piedāvāja ikvienam interneta lietotājam bezmaksas semestri Zināšanu Sabiedrības Universitātē. Arī šogad Lattelecom aicina savus korporatīvos klientus uz pavasara konferenci – Lattelecom Dienu 2010, kuras laikā stāstīsim par jaunākajiem Lattelecom grupas pakalpojumiem un risinājumiem un to visu varēsiet vērot tiešraidē internetā.

Apvaicājos saviem kolēģiem, ko tad jaunu viņi prezentēs Lattelecom dienā? Tēmas būs dažādas- piemēram, kā tikt pie jaunas finanšu sistēmas pilnīgi par brīvu? Kāds no maniem kolēģiem pierādīs, ka televīzija vairs nediktēs tev ko skatīties, tu, nospiežot pogu, pieprasīsi ko gribi redzēt. Viens no lektoriem prezentēs darba vietu virtualizācijas risinājumu, kas dod papildus iespējas uzņēmumam ietaupīt gan uz darba vietu, IT administrācijas un izmanto licenču izmaksu samazināšanas rēķina. Man pačukstēja, ka tiks veikts arī eksperiments ar mērķi pārbaudīt kas ir efektīvāks, cilvēks vai automātika.

Pavisam intriģējoša būs prezentācija par videokonferenču risinājumiem. Tiks demonstrēts, ka videokonferences augstā kvalitāte ir izmantojama ne tikai, lai kungu kolektīvs no Rīgas sarunātos ar dāmu kolektīvu Londonā. Lattelecom Dienā varēs redzēt ka šo tehnoloģiju var izmantot, lai piedalītos vīna degustācijā piemēram Čīles vai Itālijas vīna dārzos. Skaidri redzēt vīna krāsu, glāzes atspulgu un sadzirdēt šķindoņu- mēs to varam piedāvāt.

Lattelecom Dienā būs pārstāvēti visi Lattelecom grupas uzņēmumi, jo vēlamies, lai mūsu klienti būtu pirmie, kas uzzina jaunumus un saprot, kurš tehnoloģiju risinājumus palīdzēs labāk sasniegt rezultātu un paaugstināt darba produktivitāti. Tiksimies tur un interneta tiešraidē portālā Apollo.lv

Ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušos dažādos, brīžiem pat ļoti pretrunīgos viedokļus saistībā ar ciparu TV tehnisko nodrošinājumu, VAS ‘’Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs’’ kā ciparu TV infrastruktūras nodrošinātājs vēlas publiskot savu skaidrojumu.

Mīts nr. 1 – virszemes ciparu TV ir tikai maksas televīzija

Virszemes ciparu TV pēc analogā signāla atslēgšana būs vienīgais apraides veids, kas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju visā valsts teritorijā nacionālās TV programmas skatīties BEZ MAKSAS. Pārējie apraides veidi (kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzija un interneta televīzija) ir tikai un vienīgi par maksu.

Valsts pienākums (ar LVRTC starpniecību) attiecībā uz sabiedriskajām TV programmām ir nodrošināt bezmaksas signāla pieejamību, taču par uztverošajām gala iekārtām katram iedzīvotājam ir jāparūpējas pašam.

Tas attiecas ne tikai uz televīzijas signāla apraidi, bet arī uz citām infrastruktūrām, piemēram, uz radio signālu (kāds radio uztvērējs ir katra mājās, ir paša ziņā) vai bezmaksas ceļiem (automašīna tomēr jānopērk pašam un arī degvielu bākā tomēr jālej pašam).

Mīts nr.2 – līdz ar dekodera iegādi jāmaina uztverošās iekārtas (televizors, antenas, vadi)

Absolūtā vairākumā gadījumu analogās televīzijas skatītāju esošā uztverošā infrastruktūra ir atbilstoša  ciparu TV uztveršanai un ir nepieciešams tikai dekoders vai televizors ar jau iebūvētu MPEG-4 uztvērēju. Tas ir tāpēc, ka iedzīvotāji jau analogās TV vajadzībām iegādājās decimetru antenas, kuras pārsvarā gadījumu uztver signālu visā decimetru viļņu diapozonā. Ja antena ir labā stāvoklī, tā var uztvert arī ciparu TV. Līdzšinējā praktiskā pieredze liecina, ka 99% cilvēku, kas iegādājas dekoderus, der līdzšinējās antenas.

Mīts nr. 3 – antena būs jānovieto 10 metru augstumā

Ciparu TV uztveršana notiek praktiski identiski kā analogās apraides gadījumā, kas nozīmē, ka nevienam nekur augstāk jākāpj nebūs. Ja iedzīvotājs jau šobrīd uztver analogo signālu, viņš var būt drošs, ka uztvers arī ciparu signālu.

Savukārt tiem, kuri iepriekš signālu uztvēra vāji vai vispār neredzēja Latvijas kanālus, Virszemes ciparu TV apraide nu nodrošina iespēju uztvert šos kanālus. Virszemes ciparu TV signāls tiek nodrošināts 99,6% teritorijas agrāko 49% (TV3), 55% (LNT) un 87%(LTV7) vietā.

Jārēķinās, ka zemes ciparu TV, tāpat kā analogā, signāla uztveršanu, var traucēt arī dabiski un/vai mākslīgi šķēršļi, ja tie aizsedz uztverošo antenu, atrodoties starp to un raidošo staciju, taču risinājumu antenas pareizai novietošanai var atrast vienmēr un tai nevajadzētu būt problēmai, lai skatītos TV.

Mīts nr.4 – Latvijā ir daudz balto plankumu jeb vietu, kur nevar uztver ciparu TV signālu

Šobrīd 1.tīkla pārklājums (kurā tiek raidītās visas bezmaksas programmas) tiek nodrošināts 99.6% Latvijas teritorijas. Ja mājsaimniecība nacionālās programmas iepriekš varēja redzēt analogajā apraidē, tad to noteikti varēs izdarīt arī ciparu apraidē. Plus – liela daļa iedzīvotāju, kas līdz šim vāja vai neesoša signāla dēļ Latvijas kanālus nevarēja redzēt, nu to varēs.

Latvijā, tāpat kā jebkurā pasaules valstī, ir atsevišķas vietas, kurās var būt apgrūtināta ciparu TV uztveršana (uzstādot antenu augstāk vai antenu ar pastiprinātāju, arī šādās vietās ciparu TV signāla uztvere var notikt bez traucējumiem ), tomēr jāuzsver, ka tieši jaunās ciparu apraides dēļ nacionālo TV programmu pieejamība kopumā palielinājusies par 20%, īpaši pierobežas reģionos.

Mīts nr. 5 – Notiek neatbilstoša un sasteigta pāreja uz CTV

Ciparu TV apraide paralēli analogās TV apraidei Rīgas apraides reģionā tiek nodrošināta jau no 2009. gada pavasara, bet visā Latvijā – kopš 2009. gada nogales, līdz ar to pārejas periods ir bijis pietiekami ilgs. Šajā laikā iedzīvotāji ir tikuši un joprojām tiek informēti par nepieciešamajiem pārkārtojumiem, kas saistīti ar pāreju uz ciparu TV. Līdz ar Virszemes TV parādīšanos TV pakalpojumu tirgū ir saasinājusies konkurence, kas ir laba ziņa iedzīvotājiem, taču konkurenti uz to diemžēl reaģē, sniedzot dezinformējošus paziņojumus.

Tā kā Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kura uzsāka pāreju no analogās uz ciparu TV, mums ir iespēja mācīties no citu valstu pieredzes un kļūdām. Dati liecina, ka lielākā daļa (līdz pat 80%) iedzīvotāju pāriet no analogās uz ciparu apraidi 2 mēnešus pirms un 1 mēnesi pēc analogā signāla izslēgšanas termiņa, neatkarīgi no tā, cik ilgs ir bijis pārejas periods. Mēs redzam, ka tieši tas šobrīd notiek arī Latvijā. Līdz ar to ir skaidrs, ka lieka līdzekļu tērēšana un ilgstoša abu apraides formātu uzturēšana būtu absolūti neracionāla – gan no valsts, gan arī raidorganizāciju viedokļa, jo MK noteikumi nr.714 (2008. gada 2. septembris) paredz, ka izmaksas pārejas periodā sedz pašas raidorganizācijas.

Daudziem uzņēmumiem klientu apkalpošanai TV ekrāns ir būtiska biznesa sastāvdaļa. Tās ir kafejnīcas, frizētavas, ārsta prakses, viesu nami vai jebkura cita veida pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir klientu apkalpošanas telpas. Klienti TV ekrānu skatās, jo tā ir informācija, vietējie un ārzemju ziņu kanāli, izklaide, mūzika, sports, … Kādu TV pieslēgumu izvēlēties?

Šodien Latvijā ir pieejami dažādi maksas satelītpieslēgumi, kabeļu operatoru pieslēgumi, pagaidām vēl Analogā TV un jaunie Lattelecom TV pakalpojumi, jeb Biznesa komplekti ar TV. Izvēloties sev piemērotāko, es ieteiktu ņemt vērā sekojošus faktorus: piedāvājuma vienkāršība, konsultācijas kvalitāte pērkot, TV programmu klāsts un cena un garantijas, pieejamību, ierīkošanas un apkalpošanas kvalitātes solījumi.

Lattelecom piedāvā divus TV variantus, pirmais pa vadiem, ja Jums ir jau Lattelecom Interneta (DSL vai optikas) pieslēgums, tad ir iespējams ierīkot Interaktīvo TV Biznesam, ar 19 vai 36 kanāliem, ir iespējams ierakstīt TV pārraides, iespēja izvēlēties valodas un subtitrus, utt. Ja Jūsu prasības pret TV kanālu skaitu un Interaktīvām funkcijām nav lielas, tad ir Virszemes TV Biznesam, kur ir 5 bezmaksas TV kanāli un 18 maksas kanāli. Lai šo Virszemes TV skatītos nepieciešams dekoders un viedkarte un protams antena (istabas vai āra atkarībā no Jūsu attāluma no TV torņiem, skatīt http://www.lattelecom.lv/biznesam/pakalpojumi/virszemes_TV/parklajuma_karte/. Jaunākās paaudzes TV ar MPEG 4 ir iespējams ievietot CAM moduli, kurā tad savukārt ievieto viedkarti.

Cenas ir sekojošas: Virszemes TV dekoders pērkot 32.23 Ls vai nomājot 1.64 Ls mēnesī, ja slēdzat līgumu uz 24 mēnešiem (arī nekādi līgumsodi nav paredzēti, ja atteiksities iepriekš). Viedkarte maksā 5 Ls, vienreizēja maksa un TV pieslēgums 6.90 Ls mēnesī, pašlaik ir spēka akcija līdz 30.03.2010. Par cenām parasti jautā, kāpēc biznesam dārgāk nekā privātiem, atbilde, TV kanālu īpašnieki vienmēr un visiem operatoriem definē augstākas cenas par TV kanāliem, ja tiek izmantoti uzņēmējdarbības vajadzībām. Ja uzņēmējam arī mājas ir Virszemes TV, tad šo viedkarti ir iespējams izmantot mobili, gan biznesa adresē, gan mājās, un ja gadījumā uzņēmums mainīs adresi, tad TV komplektu varēs vienkārši pārvietot, sava veida mobilitāte.

Pērkot TV pakalpojumu noteikti svarīgs jautājums ir antena, var nopirkt istabas antenas sākot no 12 Ls un Lattelecom piedāvā izbūvēt arī kolektīvās antenas (iekšējais tīkls, pastiprinātāji, sadalītāji), kur uz vienu TV orientējošā cena sanāks 5 Ls.
Biznesā izmantojot TV vajadzētu arī nokārtot https://www.akka-laa.lv/ licences. Lattelecom TV cenās šīs licences nav iekļautas, bet cik zināms, tās ir 0.4 – 1 Ls par 1qm gadā, nav dārgi, ja salīdzina kaut vai ar ASV piemēriem: skatīt http://smallbusiness.verizon.com/products/tv/fios_tavern.aspx

Lattelecom Virszemes TV pakalpojumu Biznesam var pieteikt uz 177, ja operators redzēs, kad Jūsu vajadzības ir sarežģītākas, tad ar Jums sazināsies klientu vadītājs, lai izveidotu individuālu risinājumu un cenu. Pakalpojumu vienam TV Jūs varēsit ierīkot pats saviem spēkiem, vai arī ir iespējams uzticēt Lattelecom vai jebkuram citam TV meistaram, cena par vizīti parasti 10-20 Ls.
Lattelecom nodrošinās arī 24*7 palīdzības dienestu problēmu gadījumos. Kā arī cenas ziņā ir izdevīgāk, ja pērk gan balss, gan interneta, gan tagad TV pakalpojumus, jeb trīs vienā.

Lai labi skatās! Lai Jūsu klienti ir apmierināti ar TV kvalitāti un noteikti tas ir tikai jauns sākums un tomēr Jūsu viedoklis mums ir svarīgs, ko Jūs ieteiktu uzlabot TV Biznesam?