nekur.lv

IP/08/824 Briselē, 2008. gada 30. maijā Šodien Eiropas Komisija iepazīstina ar pilotprojektu, kas nodrošinās valstu elektroniskās identitātes (eID) sistēmu pārrobežu atzīšanu un vienkāršos piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem 13 dalībvalstīs. Eiropas Savienības iedzīvotāji izmanto apmēram 30 miljonus valsts eID karšu, lai piekļūtu sabiedriskajiem pakalpojumiem, piemēram, pieteiktos sociālā nodrošinājuma sistēmās un pieprasītu bezdarbnieka pabalstu vai iesniegtu nodokļu deklarāciju. Pēc Komisijas projekta īstenošanas ES iedzīvotāji varēs apliecināt identitāti un izmantot valsts elektroniskās identitātes sistēmas (paroles, ID kartes, PIN kodus utt.) visā ES, ne vien savā valstī. Paredzēts saskaņot un savienot esošās sistēmas, nevis izveidot jaunas. Projekts ilgs trīs gadus. Tam piešķirts 10 miljonu euro finansējums no Eiropas Komisijas un līdzvērtīgs ieguldījums no partneriem. „Elektroniskās identitātes sistēmas vēl nav pietiekami izstrādātas, lai ES iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot mobilitātes piedāvātās iespējas,” teica Viviāna Redinga, Informācijas sabiedrības un plašsaziņas komisāre. „Izmantojot valstu eID sistēmu attīstību un veicinot elektronisko identitāšu savstarpējo atzīšanu starp dalībvalstīm, šis projekts mūs virza soli tuvāk netraucētai kustībai starp ES valstīm — priekšrocībai, ko eiropieši gaida no vienotā Eiropas tirgus bez robežām.” Tiešsaistes sabiedriskie pakalpojumi Eiropas Savienībā strauji attīstās. Beļģijas taksometra vadītājs tiešsaistē var sagatavot un iesniegt nodokļu deklarāciju, bet Igaunijas medmāsa var datorā apskatīties tiesības uz pensiju. Taču šīs iespējas nedarbojas, ja iedzīvotāji ar vienas valsts izdotu karti vēlas piekļūt citas valsts pakalpojumiem. Eiropas Komisija, 13 no 27 dalībvalstīm (Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Francija, Igaunija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Slovēnija, Spānija, Vācija un Zviedrija) un Īslande (kas ar ES ir noslēgusi Eiropas Ekonomikas zonas līgumu) centīsies saskaņot dažādu valstu elektroniskās identitātes sistēmas, lai panāktu to atzīšanu ārpus valsts robežām. Projektā paredzēti vairāki pārrobežu pilotprojekti, kuru pamatā būs pašreizējās valstu sistēmas. Ievērojamā mēroga un dinamikas dēļ projekts pārvarēs tradicionālos ierobežojumus un sekmēs dažādu valstu elektronisko identitāšu savstarpējo atzīšanu. Izstrādātos risinājumus un projekta komandas gūto pieredzi varēs izmantot visas valstis, arī tās, kas pilotprojektā nepiedalās. Jaunais risinājums neaizstās pašreizējās valstu sistēmas, bet ļaus iedzīvotājiem droši izmantot elektronisko identifikāciju un risināt administratīvus jautājumus sabiedriskās iestādēs, savā datorā vai — optimālajā variantā — no jebkuras mobilās ierīces. Piemēram, students varēs reģistrēties citas valsts universitātē ar savas valsts elektronisko identitāti. Daži pārrobežu pakalpojumi darbojas jau šobrīd, piemēram, Beļģijas portāls, kurā ārvalstu uzņēmumi var reģistrēties, lai pieņemtu darbā Zviedrijas pilsoņus. Pēc projekta īstenošanas to varēs izdarīt ar savas valsts elektroniskās identitātes karti. Īpaši svarīgi piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem visā ES ir iedzīvotājiem, kas regulāri ceļo ES iekšienē darba vai studiju dēļ vai dodoties atvaļinājumā, un šādi tiks veicināta darbinieku mobilitāte Eiropā. Vispārīga informācija ES Konkurētspējas un jauninājumu programmas mērķis ir Eiropas uzņēmumu konkurētspējas veicināšana. Tajā ietilpst IST politikas atbalsta programma, kuras uzmanības centrā ir jauninājumu un konkurētspējas sekmēšana, panākot, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un iestādes plaši un optimāli izmanto IST. Šis eID projekts ir liela mēroga izmēģinājuma programma — to virza iesaistītās valstis, un tās mērķis ir nodrošināt pārrobežu piekļuvi IST pakalpojumiem, kas jau patlaban darbojas valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī. Projekta pamatā ir esošās sistēmas, kurām jānosaka kopējās specifikācijas, ko var attīstīt tālāk un panākt kopēju vienošanos, tā lai dažādas valstu sistēmas varētu savstarpēji sazināties un mijdarboties, ļaujot iedzīvotājiem un uzņēmumiem pilnībā izmantot vienotā tirgus sniegtās priekšrocības. Projekta nosaukums ir STORK ( S ecure iden T ity acr O ss bo R ders lin K ed). Tajā paredzēts ieviest elektroniskās identitātes atzīšanu ES mērogā, un tādējādi uzņēmumi, iedzīvotāji un ierēdņi varēs izmantot savas valsts elektronisko identitāti visās dalībvalstīs. Projektā tiks testēti daži lietderīgākie eID pakalpojumi, nosakot kopējos parametrus, pēc kuriem var izstrādāt dalībnieku dažādo eID sistēmu savstarpējo atzīšanu. Projekta rezultāti būs pieejami arī citām valstīm. Šomēnes Komisija uzsāka vēl vienu liela mēroga izmēģinājuma programmu, pēc kuras ieviešanas Eiropas uzņēmumi varēs elektroniski piedalīties publiskā iepirkuma konkursos visā Eiropā (sk. IP/08/785). Sīkāka informācija eID: http://ec.europa.eu/information_society/activities/egovernment/policy/key_enablers/eid/index_en.htm E-pārvalde: http://ec.europa.eu/egovernment IST politikas atbalsta programma: http://ec.europa.eu/ict_psp Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma: http://ec.europa.eu/cip/index_en.htm

Turpinot e-pakalpojumu izveidi, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (sekretariāts) sadarbībā ar Rīgas domi un Ventspils domi piedāvā jaunu pakalpojumu ”Mani dati pašvaldībā”. Lai pārbaudītu savu Rīgas un Ventspils pašvaldībā uzkrāto personisko informāciju, iedzīvotājiem nav jādodas uz dažādām pašvaldības iestādēm, to var izdarīt elektroniski. Pakalpojuma izmantošana patlaban nodrošina iespēju pārbaudīt personas pamatdatus, deklarētās dzīvesvietas un papildu adresi, kā arī citu informāciju, kas uzkrāta, ja persona vērsusies attiecīgajās pašvaldībās. Katra pašvaldība atbilstīgi savām iespējām šos pakalpojumus var paplašināt, nodrošināt arī informāciju par personai izsniegtajiem dokumentiem, personas radinieku pamatdatus, informāciju par darba devēju, zemes, ēku, būvju un dzīvokļu īpašumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli, administratīvo pārkāpumu protokoliem , līgumiem u.c. Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa: „Pakalpojums „Mani dati pašvaldībā” ir viens no sekretariāta īstenotajiem sadarbības projektiem ar Rīgas un Ventspils domi e-pakalpojumu attīstībā. Augstu vērtējama ir Rīgas domes un Ventspils domes iniciatīva un paveiktais darbs arvien ērtāku un daudzveidīgāku iespēju nodrošināšanā iedzīvotājiem. Aicinu arī citas pašvaldības sekot šim piemēram un aktīvāk attīstīt e-pārvaldi un pakalpojumus tā, lai to saņemšana būtu vienkāršāka un tie būtu pieejamāki.” Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktors Ēriks Zēģelis: „Jaunais bezmaksas pakalpojums daudziem rīdziniekiem ļaus ietaupīt laiku un naudu, kas būtu jāpatērē, ja šos pašus datus būtu jāiegūst, apbraukājot attiecīgās iestādes. Vēlos uzsvērt arī mūsu sekmīgo sadarbību ar e-pārvaldes sekretariātu e-pakalpojumu ieviešanas jomā, tādējādi rādot priekšzīmi citām Latvijas pašvaldībām. „Mani dati pašvaldībā” ir tikai viens no pirmajiem kopīgi izstrādātajiem pakalpojumiem.” Pakalpojums „Mani dati pašvaldībā”, kas ietver informāciju par Rīgas domē un Ventspils domē uzkrāto informāciju par personu, pieejams vienotā e-pakalpojumu piekļuves punktā – portālā http://www.latvija.lv/ , sadaļā ”E-pakalpojumi”. Pakalpojuma izmantošanai nepieciešams drošs elektroniskais paraksts. Informācija par Rīgas pašvaldībā uzkrātajiem personas datiem – arī Rīgas domes mājaslapā http://www.riga.lv/ , kur šo e-pakalpojumu iespējams izmantot, arī autorizējoties portālā vai izmantojot banku autorizācijas sistēmas (sīkāka informācija portālā http://www.riga.lv/ ). Papildu informācija Sekretariāts turpina valsts un pašvaldību pakalpojumu elektronizācijas pilotprojektu, kas tiek īstenots Nacionālās programmas „E-pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana” projektā „E-pārvaldes portfelis”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Šogad pilotprojektā pavisam tiks izstrādāti 28 e-pakalpojumi. Izveidotie e-pakalpojumi centralizēti ir pieejami portālā http://www.latvija.lv/ .

Vakar, 28. maijā, starptautiskās asociācijas INHOPE sanāksmē Dublinā (Īrijā) Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) īstenotais projekts bērnu drošībai internetā Hotline Latvia uzņemts starptautiskajā asociācijā INHOPE . INHOPE starptautiskā mērogā koordinē sadarbību cīņai pret nelegālu interneta saturu. Patlaban asociācijā ir pārstāvētas 30 valstis. Projekta Hotline Latvia mērķis ir panākt, lai internets būtu bērniem droša vide, radot iespēju ziņot par pārkāpumiem internetā. Sekretariāts uzsācis projektu 2007. gada jūlijā, un tā rezultātā Latvijā ir izveidota ziņojumu līnija, kas nodrošina iespēju tiešsaistē ziņot par nelegālu vai kaitīgu interneta saturu. Šos ziņojumus izvērtē speciālisti un, ja ir aizdomas par pārkāpumu internetā, nosūta ziņojumu Valsts policijai tālākām darbībām. INHOPE viceprezidents Adrians Dvaiers ( Adrian Dwyer ), izvērtējot Hotline Latvia paveikto un iesakot to uzņemšanai starptautiskā asociācijā, atzina, ka projekta priekšrocības ir valsts pārvaldes atbalsts un ciešā sadarbība ar Valsts policiju, nozares asociācijām un uzņēmumiem un kopīgas aktivitātes ar otru sekretariāta vadīto projektu – Net-Safe , jo abiem ir viens mērķis – drošība internetā. Sekretariāta Hotline projekta vadītāja Agnese Kriķe ir gandarīta, ka Latvijā īstenotais projekts guvis pozitīvu novērtējumu starptautiskā mērogā. Kļūstot par asociācijas biedru, Latvijai paveras plašākas iespējas izvērst sadarbību ar citām valstīm cīņā pret nelegālu saturu. Papildu informācija Projektu Hotline Latvia sekretariāts īsteno sadarbībā ar Latvijas Interneta asociāciju Eiropas Kopienas programmā Safer Internet plus . Par asociāciju INHOPE (angļu valodā) www.inhope.org/ Par Hotline Latvia www.drossinternets.lv/pub/index.php?id=198 Par Net-Safe http://www.netsafe.lv/ , http://www.drossinternets.lv/ Iespēja ziņot par pārkāpumu internetā www.drossinternets.lv/pub/report.php?lang=lat

IP/08/803 Briselē, 2008. gada 27. maijā Ja nerīkosimies, tad izsīkstošā adrešu krājuma dēļ nebūs iespējams apmierināt augošo pieprasījumu pēc pakalpojumiem, kas balstīti uz internetu. Interneta lietotāji un piegādātāji ir jāiedrošina pieņemt jauno interneta protokolu (IP 6. versiju jeb IPv6), tādējādi iegūstot neizsmeļamu adrešu krājumu — līdzvērtīgs precedents ir 20. gadsimtā notikusī tālruņa numura ciparu skaita palielināšana. Šodien Eiropas Komisija nosprauda Eiropai mērķi panākt, lai 25 % ES uzņēmumu, valsts pārvaldes iestāžu un mājsaimniecību 2010. gadā izmantotu IPv6. Eiropas Komisija aicina uz saskaņotu Eiropas mēroga rīcību, jo tikai laicīga un efektīva visu iesaistīto pušu pāreja uz jauno interneta protokolu pasargās patērētājus no papildu izmaksām un radīs konkurences priekšrocības inovatīviem Eiropas uzņēmumiem. „Šajā situācijā labāk ir izvairīties no problēmas, nevis pēcāk cīnīties ar to,” sacīja Viviāna Redinga, ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre. „Īstermiņā uzņēmumus un valsts pārvaldes iestādes varētu vilināt iespēja to vajadzības pielāgot vecajai sistēmai, taču rezultātā Eiropa nespētu izmantot jaunāko interneta tehnoloģiju sniegtās priekšrocības. Turklāt tiklīdz izsīktu vecās sistēmas adreses, Eiropā draudētu iestāties krīze. IPv6 radīto adrešu ir vairāk nekā smilšu graudu pludmalē. Ja eiropieši vēlas izmantot jaunākās interneta ierīces (piemēram, viedtagus veikalos, ražotnēs un lidostās, energotaupīgas siltumapgādes un apgaismes viedsistēmas, automobilī iebūvētu tīklu un navigācijas sistēmas), tad mums jau tagad ir jāspēj apmierināt tūkstoškārtīgu IP adrešu pieprasījuma pieaugumu. Es aicinu dalībvalstis panākt, lai valsts pārvaldes iestādes un uzņēmumi līdz 2010. gadam būtu ieviesuši IPv6.” Kopš 1984. gada izmantotais IPv4 nodrošina 4,3 miljardus adrešu, no kuriem tikai aptuveni 700 miljoni jeb 16 % ir brīvi un pieejami jauniem pieslēgumiem. Jaunais interneta protokols, proti, IPv6, radīs bezgalīgi daudz IP adrešu un tādējādi sniegs iespēju lietot ierīces, kuru ir pārāk daudz vai kuras ir pārāk dārgas, lai tās varētu izmantot ar IPv4. Mājas lietotājiem būs vienkāršāk izveidot privātos tīklus un pieslēgt tos pie interneta. IPv6 rosinās izstrādāt inovatīvākus interneta lietojumus, it īpaši tādus lietojumus, kuru pamatā ir milzīgs daudzums tīklā saslēgtu mazu un vienkāršu ierīču. Tā, piemēram, būtu iespējams uzlabot ielu apgaismojuma un viedo ēku energopatēriņa pārvaldību un izveidot lētu un stabilu interneta pieslēgumu pie ikdienā izmantotu mājsaimniecības priekšmetu attālās vadības sensoriem. Šāds pavērsiens uzņēmumiem pavērs iespēju arī nākotnē rast inovatīvus risinājumus un tādējādi radīt jaunu interneta lietojumu paaudzi. Lielākā daļa vadošo ražotāju tirgoto jauno datoru un serveru jau tagad ir saderīgi ar IPv6, taču tie ir sasniedzami, tikai izmantojot vecās IPv4 adreses. Eiropas galvenais pētniecības tīkls GEANT jau tagad ir 100 % saderīgs ar IPv6, savukārt pati Eiropa tā rezultātā ir kļuvusi par reģionu, kurš visstraujāk pasaulē ievieš IPv6 adreses. Tomēr šim jauninājumam vēl jāiekaro arī publiskais internets. Lai panāktu strauju IPv6 lietojuma pieaugumu, visiem nozares pārstāvjiem ir jāīsteno Eiropas mērogā saskaņota rīcība, turklāt pamata tīklam ir jāatbalsta kā IPv4, tā arī IPv6. Tikmēr Japānā NTT ( Nippon Telecom and Telegraph ) jau ir radījusi publisku IPv6 pamattīklu, bet Ķīna plāno vēl pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm izveidot ar abiem protokoliem saderīgu tīklu. ASV valdība pieprasa IPv6 iekļaut publiskā iepirkuma prasībās, taču izmantotās interneta tehnoloģijas ziņā ASV un ES atrodas līdzīgā situācijā. Komisija ar šodien pieņemto paziņojumu aicina dalībvalstis sākt ieviešanu ar Eiropas publisko sektoru, migrējot uz IPv6 publiskā sektora tīklus, tīmekļa vietnes un e‑pārvaldības pakalpojumus. Komisija vēlas, lai vadībā atrastos Eiropas nozīmīgākās tīmekļa vietnes, kā arī lai vēl pirms 2008. gada beigām iesaistītos vismaz 100 lielāko Eiropas tīmekļa vietņu operatoru, piemēram, apraidītāji vai tiešsaistes ziņu dienesti. Arī Komisijas tīmekļa vietnei Europa.eu 2010. gadā varēs piekļūt, izmantojot IPv6. Lai Eiropas IT nozari rosinātu arvien pilnveidoties, dalībvalstīm (kā to jau izdarījusi Eiropas Komisija un ASV valdība) publiskā iepirkuma nosacījumi būtu jāpapildina ar prasību izmantot IPv6, tāpat būtu jāpaaugstina uzņēmumu un organizāciju informētība un jāatbalsta pāreja uz jauno protokolu. Lielākos nozares pārstāvjus Komisija aicina piedalīties 30. maijā Briselē notiekošajā atklāšanas pasākumā, kurā tā iepazīstinās ar iniciatīvu par straujāku IPv6 ieviešanu Eiropā. Vispārīga informācija Komisija IPv6 pētniecībā ir ieguldījusi 90 miljonus euro. 2002. gadā Eiropas Komisija izstrādāja rīcības plānu, lai sagatavotos pārejai uz IPv6 un pulcētu IPv6 ieviešanas ekspertus ( IP/02/284 ). Eiropas pētniecības tīkli ir gatavi izmantot IPv6, savukārt Eiropas tīkls GEANT ( IP/08/354 ) ir pasaules līderis IPv6 ieviešanā. No ES pētniecības atbalsta shēmām finansējumu ir saņēmuši vairāk nekā trīsdesmit ar IPv6 tieši saistītu Eiropas pētniecības un attīstības projektu. Presei paredzētā informācija, tostarp Komisijas šodienas paziņojums par IPv6 publicēts šajā tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/information_society/newsroom/cf/itemdetail.cfm?item_id=4133

Valdības komunikācijas koordinācijas padome sadarbībā ar Eiropas Savienības Informācijas aģentūru un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu 23. maijā rīko semināru ministriju un īpašu uzdevumu ministru sekretariātu komunikācijas speciālistiem un mājaslapu administratoriem” Interaktīvo mediju attīstības perspektīvas valsts pārvaldes komunikācijā”. Komunikācijas speciālisti seminārā iepazīsies ar interneta mediju attīstības tendencēm un ārvalstu pieredzi, apgūs zināšanas par jauno mediju izmantošanu valsts pārvaldes komunikācijā, interneta tekstu veidošanas specifiku, vieglās valodas izmantošanu valsts pārvaldes mājaslapās u.c. jautājumus. Semināra noslēgumā notiks diskusija par valsts pārvaldes mājaslapu attīstību Latvijā.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā (Sekretariāts) pabeigta pārbaude par tā rīkoto pasākumu lietderību, kā arī par konferencēm un prezentācijas pasākumiem, kuru izmaksas segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Pārbaudīta arī informācija par valsts budžeta līdzekļu tēriņiem 2007. gada 12. jūnija pasākuma organizēšanā. Pārbaudi veica šim nolūkam izveidota Sekretariāta komisija. Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa iepazinās ar komisijas ziņojumu un uzdeva veikt papildu pārbaudi par visiem Sekretariāta skaidras un bezskaidras naudas maksājumiem laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 15. maijam, lai izvērtētu to pamatotību un lietderību. S. Bāliņa 26. maijā tiksies ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, lai pārrunātu komisijas ziņojumā sniegto informāciju un ierosinātu veikt finanšu auditu Sekretariātā, kā arī lai lūgtu viņas ieteikumus un norādījumus turpmākai rīcībai, lai nākotnē nepieļautu līdzīgu kļūdu iespējamību.

Lai nodrošinātu elektroniskas vēlēšanu sistēmas izveidi un e-balsošanas iespēju, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (sekretariāts) izstrādājis likumprojektus grozījumiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Vēlētāju reģistra likumā, likumā ”Par Centrālo vēlēšanu komisiju” un likumā ”Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”. Sekretariāta izstrādātie likumprojekti šodien, 22. maijā, tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Likumprojekti izstrādāti, lai nodrošinātu Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanai 1.13.12. punktā, kā arī Ministru kabineta 2007. gada 17. decembra rīkojuma Nr. 810 ”Par Koncepciju par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi” 4. punktā dotā uzdevuma izpildi. Grozījumi minētajos likumos nepieciešami, jo šobrīd normatīvie akti neparedz elektroniskās balsošanas iespēju. Grozījumi ir izstrādāti, ievērojot Ministru kabineta 2007. gada 17.decembrī apstiprinātajā Koncepcijā par elektroniskās vēlēšanu sistēmas izveidi ietvertos principus. Šie principi nosaka, ka e-balsošana papildina tradicionālās balsošanas kārtību (balsošana vēlēšanu iecirknī), vēlētājam tiek dota iespēja nobalsot neklātienē elektroniski (ar interneta starpniecību) un vēlētājs var brīvi izvēlēties ērtāko balsošanas veidu. Sekretariāta izstrādātie likumprojekti paredz e-balsošanas iespēju kā atsevišķu iepriekšējas balsošanas veidu, nodrošinot balsojuma aizklātumu un iespēju balsot atkārtoti vispārējā vēlēšanu dienā vai iepriekšējās balsošanas dienā Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās. E-balsošana neizslēdz tradicionālas balsošanas iespēju, tas ir, balsošanu klātienē, vēlēšanu iecirknī, ar papīra vēlēšanu zīmēm. Vēlētājs, kurš ir izmantojis iepriekšējas e-balsošanas iespēju, var balsot atkārtoti klātienē vispārējā vēlēšanu dienā vai iepriekšējās balsošanas dienā. Noteicošais ir vēlētāja balsojums klātienē – vēlēšanu iecirknī. Grozījumi paredz, ka informācija par e-balsošanas norisi, tostarp priekšvēlēšanu programmas, kandidātu saraksti un elektroniskā balsojuma vēlēšanu zīmes ir pieejamas speciālā elektroniskā balsojuma vietnē, kas ir norādīta Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā. Vēlētājs var veikt elektronisko balsojumu vietnē no 20. dienas līdz 17. dienai pirms vispārējās vēlēšanu dienas. Vēlēšanu procesa modernizācija, ieviešot elektroniskas balsošanas iespēju, nodrošinās iespēju piedalīties vēlēšanās tiem vēlētājiem, kas nobalsošanai atvēlētajā laikā atrodas ārpus savas deklarētās dzīvesvietas, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī sekmēs to balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāti, kuri orientēti uz mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu.

Ministru kabineta sēdē 20. maijā tika apstiprināta Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) sagatavotā Latvijas Republikas nacionālā pozīcija par priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Kopienas daudzgadu programmu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas komunikācijas tehnoloģijas. Valstu nacionālās pozīcijas šajā jautājumā tiks izskatītas Eiropas Savienības Izglītības, jaunatnes un kultūras ministru padomes 2008. gada sanāksmē Briselē 21. maijā. Sanāksmē dalībvalstu ministri vienosies par vispārēju pieeju Eiropas Kopienas daudzgadu (2009–2013) programmai to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas komunikācijas tehnoloģijas pirms Eiropas Parlamenta pirmā lasījuma. Priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomes lēmums ir izstrādāts, lai ar jaunu Eiropas Kopienas programmu ”Drošāks internets“ turpinātu sākto cīņu pret nelegālu un kaitīgu saturu internetā un citās komunikācijas tehnoloģijās, kas var apdraudēt bērnus un jauniešus. Šos jautājumus iepriekš risināja Eiropas Kopienas Rīcības plāns drošākam internetam (1999–2004) un Eiropas Kopienas programma ”Drošāks internets plus“ ( Safer Internet plus ; 2004–2008). Jaunajā Kopienas programmā lielāks uzsvars likts uz drošāku interneta un citu komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu, īpaši bērnu un jauniešu vidū, kā arī cīņu pret kaitīgu un nelegālu saturu. Kā galvenie pasākumi programmas vispārējo mērķu sasniegšanai noteikta sabiedrības informētības nodrošināšana, cīņa pret nelegālu saturu un kaitīgas uzvedības bloķēšana tiešsaistē, drošākas tiešsaistes vides veicināšana un zināšanu bāzes izveide. Programma ieviešana un finansējums 55 miljonu eiro apmērā paredzēts laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. Latvijā kopš 2006. gada septembra ar Eiropas Kopienas programmas ”Drošāks internets plus“ programmas līdzfinansējumu tiek īstenots projekts ”Net-Safe“ un kopš 2007. gada jūlija – projekts ”Hotline“. Projektus īsteno Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts sadarbībā ar Latvijas Interneta asociāciju. Projektu mērķis ir informēt par riskiem internetā un drošu interneta lietošanu, novērst nelegāla satura izplatību un iesaistīt sabiedrību un interneta pakalpojumu sniedzējus informācijas vides kvalitātes uzlabošanā. Latvija atbalsta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomes lēmumu, ar ko izveido Kopienas daudzgadu programmu to bērnu aizsardzībai, kuri izmanto internetu un citas komunikācijas tehnoloģijas, jo minētā programma nodrošina iepriekšējos gados veikto pasākumu drošākas interneta vides radīšanai nepārtrauktību. Latvija ir ieinteresēta iesaistīties jaunās programmas projektos, lai turpinātu iepriekšējās programmas ”Drošāks internets plus“ projektu aizsāktos pasākumus tiešsaistes tehnoloģiju drošas lietošanas veicināšanai. Latvija uzskata, ka programmai ”Drošāks internets” ( Safer Internet ; 2009–2013) ir jānodrošina ”Drošāks internets plus“ programmas, kura beidzas 2008. gadā, turpinājums.

Valmieras pamatskolā 21. maijā sekretariāta speciālisti rīko semināru par drošu interneta lietošanu. Seminārā skolēni tiks informēti par iespējamiem riskiem internetā, par nelegālu saturu, kā arī, kur vērsties un kam ziņot, ja konstatēts nelegāls vai nevēlams saturs. Seminārs ir sekretariāta un Latvijas Interneta asociācijas īstenoto Eiropas Kopienas programmas Safer Internet Plus projektu Net-Safe un Hotline iniciatīva. Projekta Net-Safe mērķis ir izglītot bērnus, jauniešus, pedagogus un bērnu vecākus drošā interneta lietošanā, kā arī informēt par iespējamiem riskiem: emocionālo ietekmēšanu, citas personas datu ļaunprātīgu izmantošanu, naida kurināšanu, rasismu, vardarbību, bērnu pornogrāfiju un pedofiliju, u.c. Īstenojot Eiropas Kopienas programmas projektu Hotline , sekretariāts ir izveidojis ziņojumu līniju, kas ar mājaslapas http://www.drossinternets.lv/ starpniecību nodrošina iespēju tiešsaistē ziņot par nelegālu vai kaitīgu interneta saturu. Šos ziņojumus izvērtē speciālisti un, ja ir aizdomas par pārkāpumu internetā, nosūta Valsts policijai tālākām darbībām.

Pēc iepazīšanās ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (Sekretariāts) komisijas ziņojumu par gada laikā Sekretariāta rīkoto pasākumu lietderību īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa uzdeva sagatavot papildu informāciju par laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 15. maijam rīkotiem semināriem, preses konferencēm un prezentācijas pasākumiem, kuru izmaksas segtas no valsts budžeta līdzekļiem. Izveidotā komisija piecu darba dienu laikā veica pārbaudi par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par valsts budžeta līdzekļu tēriņiem Sekretariāta organizētajā pasākumā 2007. gada 12. jūnijā, kā arī par gada laikā rīkotiem semināriem, preses konferencēm un prezentācijas pasākumiem, kas apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem. Papildu informācija, lai pārliecinātos par Sekretariāta rīkoto pasākumu atbilstību LR normatīvo aktu prasībām un Sekretariāta iekšējās kārtības noteikumiem, saskaņā ar ministres S. Bāliņas uzdevumu tiks sagatavota līdz 21. maijam.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (sekretariāts), turpinot izglītojošo semināru ciklu skolēniem par drošu interneta lietošanu, 14. maijā Ludzas pilsētas ģimnāzijā un 15. maijā Ludzas rajona Zilupes vidusskolā rīko debašu stundas ”Internets – draugs vai ienaidnieks?”. Semināros sekretariāta speciālisti vadīs debašu stundu ”Internets – draugs vai ienaidnieks?”, kurā skolēni tiks aicināti izteikt savu viedokli un diskutēt gan par interneta priekšrocībām, gan arī pārrunāt iespējamo apdraudējumu internetā. Debašu stundās skolēni tiks informēti, kur vērsties, ja internetā konstatēts nelegāls vai nevēlams saturs. Īstenojot Eiropas Kopienas programmas projektu Hotline , sekretariāts ir izveidojis ziņojumu līniju, kas ar mājaslapas http://www.drossinternets.lv/ starpniecību nodrošina iespēju tiešsaistē ziņot par nelegālu vai kaitīgu interneta saturu. Šos ziņojumus izvērtē speciālisti un, ja ir aizdomas par pārkāpumu internetā, nosūta ziņojumu Valsts policijai tālākām darbībām. Skolēni varēs noskatīties arī savu vienaudžu izstrādātos atraktīvos reklāmas klipus, kas tapuši sekretariāta rīkotajos vasaras semināros 2007. gadā, pārbaudīt savas zināšanas konkursā, kā arī saņemt speciālistu ieteikumus drošā interneta lietošanā. Semināru cikls sākts šā gada janvārī, tas turpināsies līdz maija beigām, aptverot 30 skolas visos reģionos. Katru no tiem varēs apmeklēt līdz 100 dalībnieku – 8. un 9. klašu skolēni no attiecīgā rajona skolām.

Šodien, 16. maijā, īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa tikās ar nozares asociāciju pārstāvjiem, lai pārrunātu nozares prioritātes un sadarbības jautājumus. Ministre tikās ar Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas, Latvijas Interneta asociācijas, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas, Informācijas tehnoloģiju klastera un autortiesību aizsardzības organizācijas Business Software Alliance Latvija pārstāvjiem. Asociāciju pārstāvji pauda atbalstu S. Bāliņai, sākot darbu ministres amatā, un atzīmēja, ka sadarbība ar Īpašu uzdevumu ministra e-pārvaldes lietās sekretariātu nozarei ir ļoti nozīmīga, jo tādējādi valsts līmenī tiek risināti daudzi nozarei būtiski jautājumi. S. Bāliņa uzsvēra, ka prioritārās jomas, lai kāpinātu e-pārvaldes attīstības tempu, būs e-pakalpojumu pieaugums, kā arī droša e-paraksta iedzīvināšana. Tikšanās laikā tika atzīmēts, ka svarīgas darbības jomas ir aizsardzības nodrošināšana pret kiberuzbrukumiem, intelektuālā īpašuma aizsardzība, interneta satura regulēšana un drošība, kā arī nozares labāko projektu eksports. Sarunas noslēgumā ministre atzīmēja, ka darbības mērķu sasniegšanai tiks veidota ciešāka sadarbība ar citām ministrijām, kā arī turpināta regulāra sadarbība ar nozares asociācijām.

Šā gada 13. maijā kino galerijā „K. Suns” notiks projektu Net-Safe un Hotline rīkotā videoklipu konkursa „Dzīve tiešsaistē ir tas, ko tu no tās iegūsti! ” uzvarētāju apbalvošana. Pirmo vietu vecuma grupās no 5 līdz 10 gadiem un no 11 līdz 14 gadiem ieguvuši Grobiņas vidusskolas skolēni, vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem – Ventspils 5. vidusskolas skolēni. Balva pirmās vietas ieguvējiem – digitālie fotoaparāti. Konkursu rīkoja Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (turpmāk – Sekretariāts) projektu Net-Safe un Hotline ietvaros. Organizatori ar konkursa palīdzību aicināja bērnus un jauniešus paust savas domas, kā viņi izprot interneta drošību un cik lielā mērā apzinās iespējamos riskus, tāpēc viņi tika aicināti izstrādāt audiovizuālus materiālus, kas veicina drošu interneta lietošanu un parāda jauniešu uzvedību un rīcību internetā. Konkursā tika vērtēta radošās idejas oriģinalitāte, zināšanu par drošu interneta lietošanu pielietojums un darba tehniskā kvalitāte. Labākie klipi tiks ievietoti mājaslapā http://www.drossinternets.lv/ sadaļā „Video”. Kopumā dalībai konkursā tika saņemti 22 darbi. Papildu informācija Sekretariāts sadarbībā ar Latvijas Interneta asociāciju Eiropas Kopienas programmā „Safer Internet plus” īsteno projektus Net-Safe un Hotline . Projektu mērķi ir informēt un izglītot bērnus, jauniešus, skolotājus un vecākus interneta satura drošības jomā – par iespējamiem draudiem internetā: naida kurināšanu, rasismu, bērnu pornogrāfiju un pedofiliju, kiberterorizēšanu, personas privātās informācijas (identitātes) zādzību, datu ļaunprātīgu izmantošanu u. tml.; kā arī panākt, lai internets būtu bērniem droša vide, radot iespēju tiešsaistē ziņot par pārkāpumiem internetā. Plašāka informācija par projektu Net-Safe un Hotline un drošu interneta lietošanu http://www.drossinternets.lv/ , http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/index_en.htm , http://www.saferinternet.org/ . Projekti Net-Safe un Hotline tiek līdzfinansēti no ES līdzekļiem.

Šodien, 15. maijā, Saeimas sēdē ar balsojumu tika izteikta uzticība īpašu uzdevumu ministrei elektroniskās pārvaldes lietās Signei Bāliņai, līdz ar to S. Bāliņa ir apstiprināta īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās amatā. S. Bāliņas kandidatūru ministres amatam atbalstījis arī Ministru prezidents Ivars Godmanis. Informācijas tehnoloģijas asociāciju pārstāvji S. Bāliņu vērtē kā augsta ranga nozares profesionāli informācijas tehnoloģiju nozarē, kura veiksmīgi darbojas arī zinātnes un pētniecības jomā. Signe Bāliņa beigusi studijas Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē lietišķās matemātikas specialitātē, ieguvusi maģistra grādu matemātikā. Viņa ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes doktorante, 2007. gadā uzsākusi studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē informācijas tehnoloģiju maģistra programmā. Viņa ir ekonomikas zinātņu doktore un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docente. S. Bāliņa kopš 2006. gada strādājusi a/s ”Datorzinību centrs” valdes priekšsēdētājas amatā, kopš 2002. gada viņa ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docente. Viņa piedalījusies vairākos Latvijas Zinātnes padomes un citos valsts pētījumu projektos un programmās, kā arī starptautiskos projektos. S. Bāliņa ir daudzu zinātnisku rakstu un mācību līdzekļu autore. Viņa izstrādājusi arī studiju kursus bakalaura un maģistra studiju programmās matemātikā, finanšu ekonomikā, ekonometrijā u.c. jomās. S. Bāliņa ir Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju asociācijas biedre, valdes locekle kopš 2003. gada. S. Bāliņa pārvalda vairākas svešvalodas, un plānots, ka jau šovasar viņa kļūs arī par profesori. Signi Bāliņu īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās amatam izvirzījusi Zaļo un Zemnieku savienība. S. Bāliņa nav nevienas politiskās partijas biedrs.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (turpmāk – Sekretariāts) sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru ir izstrādājis elektronisko pakalpojumu ” Dokumenta pārbaude Nederīgo dokumentu reģistrā”. Jaunais e-pakalpojums nodrošina iespēju operatīvi pārbaudīt, vai Nederīgo dokumentu reģistrā ir ziņas par Latvijas Republikas personu vai tiesības apliecinoša dokumenta derīgumu. Reģistrā var pārbaudīt pilsoņa, nepilsoņa, diplomātiskās un dienesta pases, atgriešanās apliecības, identitātes kartes, jūrnieka grāmatiņas un transportlīdzekļa vadītāja apliecības, kā arī minēto dokumentu veidlapu derīgumu. Šis pakalpojums ir aktuāls, kārtojot kredītu vai līzingu, slēdzot līgumu vai saņemot notāra pakalpojumus, gatavojoties ceļot ārpus Latvijas Republikas robežām, kā arī jebkurā citā gadījumā, kad nepieciešams pārbaudīt personu vai tiesības apliecinoša dokumenta derīgumu. Pakalpojums ir pieejams visiem iedzīvotājiem portālā http://www.latvija.lv/ sadaļā ”E-pakalpojumi”, un tā izmantošanai nav nepieciešams drošs elektroniskais paraksts. Papildu informācijai Pakalpojums izstrādāts, īstenojot Nacionālās programmas ”E-pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana” projekta ”E-pārvaldes portfelis” apakšprojektu ”Valsts un pašvaldību pakalpojumu elektronizācijas pilotprojekts”. Pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos datus nodrošina informācijas sistēma ”Nederīgo dokumentu reģistrs”, kas atrodas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā. Nederīgo dokumentu reģistrā dati tiek uzkrāti kopš 1998. gada. Reģistrā ir iekļautas ziņas par dokumentiem, kas reģistrēti kā zuduši – zagti, nozaudēti, gājuši bojā, nav nodoti kompetentām iestādēm pēc personas datu vai statusa maiņas, vai nāves, kā arī par dokumentiem, kuri atzīti par nederīgiem citu iemeslu dēļ. Kopš 2005. gada beigām reģistrā neiekļauj dokumentus, kuriem beidzies derīguma termiņš.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (sekretariāts), turpinot izglītojošo semināru ciklu skolēniem par drošu interneta lietošanu, 8. maijā Cēsu internātskolā un 9. maijā Kuldīgas rajona Skrundas vidusskolā rīko debašu stundas ”Internets – draugs vai ienaidnieks?”. Semināros sekretariāta speciālisti vadīs debašu stundu ”Internets – draugs vai ienaidnieks?”, kurā skolēni tiks aicināti izteikt savu viedokli un diskutēt gan par interneta priekšrocībām, gan arī pārrunāt iespējamo apdraudējumu internetā. Debašu stundās skolēni tiks informēti, kur vērsties, ja internetā konstatēts nelegāls vai nevēlams saturs. Īstenojot Eiropas Kopienas programmas projektu Hotline , sekretariāts ir izveidojis ziņojumu līniju, kas ar mājaslapas http://www.drossinternets.lv/ starpniecību nodrošina iespēju tiešsaistē ziņot par nelegālu vai kaitīgu interneta saturu. Šos ziņojumus izvērtē speciālisti un, ja ir aizdomas par pārkāpumu internetā, nosūta ziņojumu Valsts policijai tālākām darbībām. Skolēni varēs noskatīties arī savu vienaudžu izstrādātos atraktīvos reklāmas klipus, kas tapuši sekretariāta rīkotajos vasaras semināros 2007. gadā, pārbaudīt savas zināšanas konkursā, kā arī saņemt speciālistu ieteikumus drošā interneta lietošanā. Papildu informācija Semināri skolēniem ir sekretariāta un Latvijas Interneta asociācijas īstenotā Eiropas Kopienas programmas Safer Internet Plus projekta Net-Safe iniciatīva. Projekta mērķis ir izglītot bērnus, jauniešus, pedagogus un bērnu vecākus drošā interneta lietošanā, kā arī informēt par iespējamiem riskiem: emocionālo ietekmēšanu, citas personas datu ļaunprātīgu izmantošanu, naida kurināšanu, rasismu, vardarbību, bērnu pornogrāfiju un pedofiliju, u.c. Plašāka informācija par drošu interneta lietošanu: http://www.drossinternets.lv/ , arī http://www.netsafe.lv/ , par Safer Internet Plus : http://www.saferinternet.org/ . Projekti Hotline un Net-Safe tiek līdzfinansēti no ES līdzekļiem. Projekts Net-Safe ir Insafe tīkla atbalsta punkts Latvijā.