nekur.lv

Vidzemes plānošanas reģiona Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu informācijas centrs sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu 6. janvārī Smiltenē un 13. janvārī Gulbenes rajona Rankas pagastā Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību iestāžu darbiniekiem rīko informatīvus seminārus, kuros skaidros jautājumus saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu pieteikumu sagatavošanu darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātē „Izglītības iestāžu informatizācija”. Sekretariāta speciālisti semināra dalībniekiem izskaidros, kā aizpildāmas projekta pieteikumu veidlapas, kā tiek slēgta vienošanās ar struktūrfondu finansējuma saņēmēju, kā arī citus aktuālus jautājumus saistībā ar projekta pieteikuma sagatavošanu un projekta īstenošanu. Semināru programmas ir pieejamas šeit: http://www.eps.gov.lv/index.php?&564 Apakšaktivitātes „Izglītības iestāžu informatizācija” mērķis ir izglītības iestāžu nodrošināšana ar izmaksām atbilstīgu, efektīvu, drošu un uzticamu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru. Izglītības iestāžu informatizācijai pieejamais kopējais finansējums ir 12 miljoni latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums – 10,2 miljoni latu un Latvijas valsts budžeta finansējums – ne mazāk kā 1,8 miljoni latu. Pieejamais finansējums dos iespēju nodrošināt vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestādes ar portatīvajiem un stacionārajiem datoriem ar licencētu programmatūru, multimediju tehniku, kā arī attīstīt to lokālos datortīklus.

Valsts sekretāru sanāksmē 2008. gada 18. decembrī tika izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) sagatavotais likumprojekts „Elektronisko pakalpojumu likums”. Normatīvie akti šobrīd neparedz vienotu kārtību valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācijai, un pakalpojumi iedzīvotājiem tiek sniegti galvenokārt klātienē vai pa pastu. Tā kā nav noteikta vienota kārtība pakalpojumu nodrošināšanai elektroniskā vidē, iestādes katra patstāvīgi veido savu pakalpojumu elektronizācijas kārtību. Tādējādi tiek nelietderīgi tērēti resursi un kavējas e-pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem. Likumprojekts nosaka vienotu kārtību elektronisko pakalpojumu izveidei, kas atvieglos saziņu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes iestādēm. Likumprojektā tiek normatīvi reglamentētas darbības elektronisko pakalpojumu saņemšanai elektroniskā vidē, izskaidrota ar elektroniskajiem pakalpojumiem saistītā terminoloģija, noteikti vispārējie pakalpojumu sniegšanas principi, kā arī personas identifikācijas un autentifikācijas nosacījumi elektroniskā vidē. Tāpat likumprojektā tiek reglamentētas pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju tiesības un pienākumi pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procesā. Likumprojekts nosaka piecus pakalpojumu elektronizācijas līmeņus atbilstīgi Eiropas Komisijas Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāta metodoloģijai. Likumprojektā noteikta sniegto valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizācija, dodot iespēju iestādei izvēlēties pakalpojuma elektronizācijas līmeni. Zemākie pakalpojuma elektronizācijas līmeņi noteikti kā obligāti, savukārt augstāks pakalpojuma elektronizācijas līmenis ir iestādes izvēle, ņemot vērā iespējas un lietderību. Likumprojekts veicinās valsts pārvaldes pakalpojumu elektronizāciju un to pieejamību iedzīvotājiem, nodrošinot iespēju tos saņemt attālināti – neapmeklējot iestādi, kas sniedz konkrētos pakalpojumus. Savukārt valsts pārvaldes iestādēs tiks racionalizēts pakalpojumu sniegšanas process un samazināts administratīvais slogs uz sabiedrību. Elektronisko pakalpojumu likums

Ministru kabinets (MK) 2008. gada 16. decembrī izskatīja un pieņēma zināšanai Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (sekretariāts) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par droša elektroniskā paraksta pilnīgas ieviešanas iespējām valsts pārvaldē”. Latvijā kopš 2006. gada oktobra ir pieejams droša elektroniskā paraksta pakalpojums. Pakalpojuma infrastruktūra veidota atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīvā par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu noteiktajām prasībām. Droša e-paraksta ieviešanai valsts pārvaldē sekretariāts ir veicis vienotu droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļiem un to nolasīšanas iekārtu iepirkumu valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku vajadzībām. Tā kā atkārtots centralizēts iepirkums netiks veikts, iestādēm pašām jāplāno līdzekļi e-paraksta viedkaršu iegādei pēc to derīguma termiņa beigām. E-pārvaldes sekretariāts informēja, ka divu gadu laikā ievērojami pieaudzis droša e-paraksta pieprasījums. Pēc sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja VAS „Latvijas pasts” datiem, laikā no 2006. gada līdz 2008. gadam valsts un pašvaldību iestādes iesniegušas pieprasījumus 38 231 droša e-paraksta viedkartes izsniegšanai (2006. gadā – 46 pieprasījumi, 2007. – 13 630, 2008. – 24 555), no tām izņemtas 28 657, iznīcinātas 2 165 viedkartes. Lai arī valsts pārvaldes iestāžu darbinieki ir nodrošināti ar droša e-paraksta radīšanas līdzekļiem un viedkaršu lasītājiem, tomēr plaša elektronisko dokumentu aprite starp valsts iestādēm nav izplatīta, informatīvajā ziņojumā norāda e-pārvaldes sekretariāts. Lai nodrošinātu e-paraksta pilnīgu ieviešanu valsts pārvaldē, jāveic vairāki pasākumi. E-pārvaldes sekretariāts ierosina nekavējoties uzsākt īslaicīgi glabājamo dokumentu apriti starp ministrijām, izmantojot elektroniski parakstītus dokumentus. Lai to realizētu, jārisina jautājums par normatīvā regulējuma elektronisko dokumentu arhivēšanas jomā pilnveidošanu, jāveic nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos. Ministru kabinets nolēma, ka no 2009. gada 1. februāra īslaicīgi glabājamo dokumentu aprite starp ministrijām jāveic, izmantojot elektroniski parakstītus dokumentus. E-pārvaldes sekretariātam sadarbībā ar Kultūras ministriju, kuras pārziņā ir arhīvu lietas, jāizvērtē normatīvais regulējums elektronisko dokumentu arhivēšanas jomā un izvērtējums jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2009. gada 1. martam. Sadarbībā ar Satiksmes ministriju e-pārvaldes sekretariāts izstrādās priekšlikumus par personas deklarētās elektroniskās adreses tiesiskā regulējuma nepiecieša­mību. Tie jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2009. gada 1. martam. E-pārvaldes sekretariāts norāda, ka papildu slogu uz valsts budžetu rada tas, ka vairākas valsts pārvaldes iestādes veido individuālus autentifikācijas līdzekļus savu informācijas sistēmu vajadzībām. Lai to novērstu, ir jāveido vienots, valsts atzīts autentifikācijas mehānisms izmantošanai valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmās. Sekretariātam līdz 2009. gada 1. aprīlim Ministru kabinetā jāiesniedz priekšlikumi vienota autentifikācijas mehānisma ieviešanai jaunveidojamās valsts informācijas sistēmās. Valdība nolēma, ka jautājums par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu droša elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļu iegādei valsts iestāžu darbiniekiem 2010. un turpmākajos gados izskatāms Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā. Informatīvais ziņojums „Par droša elektroniskā paraksta pilnīgas ieviešanas iespējām valsts pārvaldē”

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts sadarbībā ar Tūrisma attīstības valsts aģentūru, sākot ar šā gada decembri, uzņēmējiem, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu, nodrošina iespēju elektroniski reģistrēties tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē. Līdz šim iesniegumu reģistrācijai varēja iesniegt, personīgi ierodoties Latvijas Tūrisma informācijas birojā Rīgā, vai nosūtīt pa e-pastu ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu. Tagad reģistrāciju tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē uzņēmēji var veikt paši, tādējādi ietaupot gan Tūrisma attīstības valsts aģentūras darbaspēka resursus, gan savu laiku, kā arī nodrošinot informācijas precīzu atspoguļošanu. Pakalpojums bez maksas ir pieejams portālā http://www.latvija.lv/ sadaļā „E-pakalpojumi”. Lai veiktu reģistrāciju, nepieciešams drošs e-paraksts vai arī Swedbank , vai SEB bankas internetbankas autentifikācijas līdzeklis. Reģistrācija Tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzē ir priekšnoteikums, lai fiziska vai juridiska persona varētu nodarboties ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. Tūrisma pakalpojumu sniedzējam ir jāreģistrējas Tūrisma pakalpojumu sniedzēju datubāzē mēneša laikā pēc tūrisma pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas atbilstīgi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1017 „Noteikumi par tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzi”. Papildu informācija Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts koordinē un veicina e-pakalpojumu ieviešanu valsts sektorā. Sekretariāts ir izveidojis e-pakalpojumu piegādes platformu, kas valsts un pašvaldību iestādēm sniedz iespēju elektronizēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtos pakalpojumus un nodrošināt to ātrāku un ērtāku saņemšanu bez laika ierobežojumiem – jebkurā vietā, kur pieejams internets. Nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā 2007.–2013. gadam sekretariāts turpinās jaunu e-pakalpojumu ieviešanu.

Latgales plānošanas reģiona Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu informācijas centrs sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu 18. decembrī Daugavpilī un 19. decembrī Rēzeknē Latgales plānošanas reģiona pašvaldību iestāžu darbiniekiem rīko informatīvu semināru, kurā skaidros jautājumus saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu pieteikumu sagatavošanu darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātē „Izglītības iestāžu informatizācija”. Dalību semināram var pieteikt līdz 17. decembrim pa tālruni 65423801, vai e-pastu oskars.zugickis@latgale.lv ! Sekretariāta speciālisti semināra dalībniekiem izskaidros, kā aizpildāmas projekta pieteikumu veidlapas, kā tiek slēgta vienošanās ar struktūrfondu finansējuma saņēmēju, kā arī citus aktuālus jautājumus saistībā ar projekta pieteikuma sagatavošanu un projekta īstenošanu. Semināra programma ir pieejama šeit: http://www.eps.gov.lv/index.php?&564 Apakšaktivitātes „Izglītības iestāžu informatizācija” mērķis ir izglītības iestāžu nodrošināšana ar izmaksām atbilstīgu, efektīvu, drošu un uzticamu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru. Izglītības iestāžu informatizācijai pieejamais kopējais finansējums ir 12 miljoni latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums – 10,2 miljoni latu un Latvijas valsts budžeta finansējums – ne mazāk kā 1,8 miljoni latu. Pieejamais finansējums dos iespēju nodrošināt vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestādes ar portatīvajiem un stacionārajiem datoriem ar licencētu programmatūru, multimediju tehniku, kā arī attīstīt to lokālos datortīklus.

Tuvojoties gada noslēgumam ļaudis parasti mēdz pārlūkot, kas tad aizritējušā gada laikā ir paveikts. Kas izdevies, kas nesanāca tā kā plānots, kādas idejas un plāni padomā jau uz nākamo gadu. Arī Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts palūkojās, kas tad ar ERAF atbalstu ir sasniegts e-pārvaldes infrastruktūras projektu jomā aizvadītajos gados. Muzeju un bibliotēku kopkatalogs, virkne ar dažādiem e-pakalpojumiem, skolu portāls un tā tālāk - esam secinājuši, ka paveikts ir daudz. Bet tik pat lieli plāni vēl ir priekšā. Skatāmies video! autors: ZParks un "Nākotnes Parks"

IP/08/1899 Briselē, 2008. gada 9. decembrī ES vēlas no 2009. gada 1. janvāra īstenot jaunu drošāka interneta programmu. Ņemot vērā ļoti pozitīvo 23. oktobra balsojumu, kurā Eiropas Parlaments izteica savu atbalstu jaunajai drošāka interneta programmai ( IP/08/1571 ), Ministru Padome šodien pieņēma jauno programmu. Jauno programmu “Lielāka drošība internetā”, kura attiecas uz laika posmu no 2009. līdz 2013. gadam, Eiropas Komisija ierosināja 2008. gada 28. februārī ( IP/08/310 ), lai aizsargātu bērnus arvien sarežģītākajā tiešsaistes pasaulē un dotu viņiem iespēju droši izmantot tīmekļa pakalpojumus, piemēram, draugošanos, tīmekļa dienasgrāmatas rakstīšanu (blogging) un tūlītēju ziņojumapmaiņu. Laikā, kad 75 % bērnu vecumā no 6 līdz 17 gadiem jau atrodas tiešsaistē un 50 % desmitgadīgo ir mobilais telefons, šodien publicētais jaunais eirobarometra apsekojums liecina, ka 60 % Eiropas vecāku ir satraukušies par to, ka viņu bērns varētu kļūt par psiholoģisko manipulāciju upuri tiešsaistē (kad pieaugušie mēģina iegūt bērnu draudzību, lai viņus seksuāli izmantotu) un 54 % par to, ka viņu bērni varētu tikt terorizēti tiešsaistē (tīmekļa vietnēs vai ar mobilā telefona īsziņām). Jaunā interneta programma „Lielāka drošība internetā” cīnīsies pret psiholoģisko manipulāciju un teroru, padarot tiešsaistes programmatūru un mobilās tehnoloģijas sarežģītākas un drošākas. No 2009. līdz 2013. gadam ES izdos 55 miljonus euro, lai darītu internetu daudz drošāku. „Mūsdienās bērni ļoti agri iekļaujas interneta un mobilo tehnoloģiju pasaulē un bieži vien jau padsmitnieku vecumā kļūs par kvalificētiem tehnoloģiju lietpratējiem un klejotājiem internetā. Tā kā šīs tehnoloģijas palīdz tiem mācīties un piedāvā jaunus vilinošus veidus, kā iegūt draugus, viņi šīs prasmes bieži apgūst ātrāk nekā viņu vecāki. Mums jānodrošina, ka, lai kad arī bērni izmantotu tiešsaisti vai mobilos pakalpojumus, viņi spētu saskatīt iespējamos draudus un tikt ar tiem galā”, teica ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Viviāna Redinga. „Esmu gandarīta, ka Parlaments un Padome tik drīz ir piekrituši Komisijas priekšlikumam, dodot mums iespēju reaģēt uz vecāku ļoti saprotamo satraukumu un garantēt, ka Eiropa ir droša vieta, lai bērni varētu apgūt jaunās tehnoloģijas.” Šodien Ministru Padome pieņēma programmu „Drošāks internets” laika posmam no 2009. līdz 2013. gadam, un tajā izmantoti iepriekšējās , 2005.–2008. gada programmas sasniegumi. Ierosinātā jaunā programma līdzfinansēs projektus, lai · padziļinātu sabiedrības izpratni – panāktu, ka jaunieši, viņu vecāki un skolotāji spēj izdarīt tiešsaistē atbildīgu izvēli, iesakot viņiem, kādi piesardzības pasākumi būtu jāievēro; · nodrošinātu iedzīvotājus ar kontaktpunktu tīklu, ar kuru var sazināties, izmantojot vai nu tīmekļa vietni vai telefona numuru, lai varētu ziņot par nelikumīgu vai kaitīgu saturu un uzvedību jo īpaši par materiāliem, kas saistīti ar bērnu seksuālu izmantošanu, psiholoģisku manipulāciju un kiberteroru; · veicinātu pašregulējošas iniciatīvas šajā jomā un iesaistītu bērnus drošākas tiešsaistes vides izveidošanā; · izveidotu zināšanu bāzi par jaunajām tiešsaistes tehnoloģiju izmantošanas tendencēm un to sekām bērnu dzīvē, apvienojot Eiropas mērogā tehniskās, psiholoģiskās un socioloģiskās zināšanas. Jaunajai programmai „Drošāks internets” paredzētos 55 miljonus euro sadalīs šādi: 48 %, lai padziļinātu sabiedrības izpratni, 34 % cīņai pret nelikumīgu saturu un kaitējošu uzvedību tiešsaistē, 10 % drošākas tiešsaistes vides veicināšanai un 8 % zināšanu bāzes veidošanai. Saskaņā ar jauno eirobarometra apsekojumu, kas tika veikts visās ES dalībvalstīs, 75 % bērnu vecumā no 6 līdz 17 gadiem jau izmanto internetu – tā ir tendence, kas turpina augt. Puse no vecākiem, kas paši neizmanto internetu, ziņoja, ka viņu bērniem ir tiešsaistes pieeja. Un visbeidzot, puse vecāku apgalvoja, ka viņi runājot ar saviem bērniem par to tiešsaistes darbībām. Turklāt viņi veicot piesardzības pasākumus, piemēram, neļaujot bērniem atklāt tiešsaistē personīgo informāciju (92 %) vai sarunāties ar nepazīstamiem cilvēkiem (83 %). 59 % vecāku paziņoja, ka viņi izmanto atlasītas vai uzraudzītas programmatūras. Vecāki, kas neizmanto atlases sistēmas, izsakās, ka viņi uzticoties saviem bērniem (64 %) vai nezinot, kā tām piekļūt vai tās izmantot (14 %). Komisijas nesen publicētais SIP salīdzinošais pētījums par filtrēšanas sistēmām liecina, ka vispārējās sistēmas pēdējos trīs gados uzlabojušās un ir vieglāk instalējamas. Lai uzzinātu vairāk par jauno 2009.–2013. gada programmu „Drošāks internets”, skatīt šeit: IP/08/310 , MEMO/08/322 un IP/08/1571 Lai uzzinātu vairāk par pašreizējo 2005. –2008. gada programmu „Drošāks internets”, skatīt: IP/06/1512 un IP/08/207 Eirobarometra jaunais apsekojums „Ceļā uz bērniem drošāku interneta izmantošanu ES – vecāku viedoklis” ir pieejams šeit: http://ec.europa.eu/information_society/activities/sip/eurobarometer/ par sociālajiem tīkliem lasiet šeit: MEMO/08/587 Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts kopš 2006. gada septembra ievieš Latvijā EK programmas „Drošāks internets” projektus. E-lietu sekretariāts 2009. gadā turpinās projektu „Net-Safe Latvija”. Vairāk lasiet šeit: http://www.drossinternets.lv/ Eirobarometra jaunais apsekojums „Ceļā uz bērniem drošāku interneta izmantošanu ES – vecāku viedoklis”

Valsts sekretāru sanāksmē 2008. gada 11. decembrī tika izsludināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavotais elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projekts. Koncepcijas īstenošanas mērķis ir ieviest Latvijā jaunu personu apliecinošu dokumentu – Starptautiskā Civilās aviācijas organizācijas standartiem un Eiropas Savienības (ES) normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstīgas elektroniskās identitātes (e-ID) kartes, kas apliecina personas identitāti arī elektroniskā vidē. Vienlaikus e-ID kartes ietvers droša e-paraksta radīšanai nepieciešamos līdzekļus. E-ID kartes var izmantot kā personu apliecinošu dokumentu, ceļošanai iekšzemē un ES valstīs, kā autentifikācijas rīku elektroniskā vidē piekļuvei dažādu nozaru e-pakalpojumiem un kā droša e-paraksta nesēju. Tās būs izmantojamas kā rīks e-pakalpojumu saņemšanai. Koncepcijas izstrādes darba grupa ir sagatavojusi trīs variantus, kuros piedāvāti vairāki e­-ID karšu risinājumi. Ņemot vērā finanšu aprēķinus, e-ID karšu ieviešanai nepieciešamo laiku un resursus, atbalstāms ir koncepcijas projektā piedāvātais risinājums, kas paredz e-ID karšu ieviešanu piecu gadu laikā. Šis koncepcijas risinājums paredz e-ID karšu kā personu apliecinošu dokumentu izmantošanu klātienē un autentifikācijai elektroniskā vidē, ceļošanai un kā droša e-paraksta nesēju. Šā risinājuma ieviešanas izmaksas tiek rēķinātas 711 900 latu apjomā. Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar e-ID kartēm, plānots, ka piecu gadu laikā tiks izgatavoti aptuveni divi miljoni karšu. Nepilngadīgām personām un pensijas vecumu sasniegušām personām valsts nodevas apmērs par e-ID kartes izgatavošanu varētu būt pieci lati, pārējām personām – 10 latu. Plānots, ka e-ID karšu noformēšanas, personalizācijas un izsniegšanas procesu nodrošinās Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un pirmās e-ID kartes varētu ieviest 2010. gada pirmajā pusē. Elektronisko identifikācijas karšu koncepcija

Minētie grozījumi paredz, ka par valsts informācijas sistēmas (VIS) drošības pārvaldnieku ieceļama persona, kas ir noteiktā kārtībā sertificēta sistēmas drošības jautājumos. Noteikumu projektā detalizētas VIS pārziņa iekšējiem normatīvajiem aktiem izvirzāmās prasības, kā arī noteikta VIS drošības pārvaldnieka rīcība drošības incidentu gadījumos. Paredzēts, ka, slēdzot līgumu par VIS uzturēšanu, iekšējo normatīvajos aktos noteiktās sistēmas drošības prasības obligāti jāietver līgumā. Tāpat noteikumu projektā noteikta kārtība sistēmas drošības incidentu reģistrēšanai. E-lietu sekretariāta izstrādātais noteikumu projekts grozījumiem MK noteikumos „Valsts informācijas sistēmu vispārējās drošības prasības” tiks skatīts 2008. gada 9. decembra Ministru kabineta sēdē.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts (sekretariāts) aicina iedzīvotājus diskusijā izteikt savu viedokli par to, kuru valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu elektronizēšana būtu pirmkārt gaidīta, lai atvieglotu saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm. E-lietu sekretariāts sadarbībā ar citām valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm izstrādā elektroniskos pakalpojumus, lai nodrošinātu iedzīvotājiem un uzņēmumiem ērtāku, ātrāku un vienkāršāku pakalpojumu saņemšanu – neatkarīgi no iestāžu darbalaika un atrašanās vietas. Diskusijas mērķis ir noskaidrot, kuru plašāk izmantoto valsts un pašvaldības iestāžu pakalpojumu saņemšana ir pārāk sarežģīta un apgrūtināta ar daudzām birokrātiskām procedūrām, ko varētu vienkāršot, izveidojot elektroniskus pakalpojumus. Sekretariāts izvērtēs ierosinājumus un informēs par priekšlikumiem iestādes, kuras ir atbildīgas par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu. Savu viedokli par pakalpojumu elektronizēšanu iedzīvotāji var izteikt sekretariāta mājaslapā http://www.eps.gov.lv/ , uzklikšķinot uz reklāmkaroga „Iesaki e-pakalpojumu!”. Papildu informācija E-lietu sekretariāts koordinē un veicina e-pakalpojumu ieviešanu valsts sektorā. Sekretariāts ir izveidojis e-pakalpojumu piegādes platformu, kas valsts un pašvaldību iestādēm sniedz iespēju elektronizēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtos pakalpojumus un nodrošināt to ātrāku un ērtāku saņemšanu bez laika ierobežojumiem – jebkurā vietā, kur pieejams internets. E-pakalpojumi, ko sekretariāts ir izstrādājis kopā ar sadarbības iestādēm, ir pieejami vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā http://www.latvija.lv/ sadaļā „E-pakalpojumi portālā”. Nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā 2007.–2013. gadam sekretariāts turpinās jaunu e-pakalpojumu izstrādi.

Šodien, 2008. gada 3. decembrī, Eiropas interneta drošības tīkls Insafe nāk klajā ar pirmo plaša mēroga aktivitāti – viktorīnu, kas veltīta Drošākai interneta dienai 2009. gada 10. februārī. Insafe viktorīna http://insafequiz.eun.org/ paredzēta jauniešiem vecumā no 10 līdz 15 gadiem, un tā pieejama interneta lietotājiem 22 Eiropas valstu valodās. Viktorīnā jāatbild uz dažādiem jautājumiem par plašsaziņas līdzekļiem, interneta drošību, kultūru, vēsturi un ģeogrāfiju. Jautājumu daudzveidība parāda interneta lielo lomu mācībās un informācijas meklēšanā. Viktorīnas mērķis ir informēt jaunos interneta lietotājus par Drošāka interneta dienu, kuru atzīmēs 2009. gada 10. februārī vairāk nekā 50 valstīs visā pasaulē. Viktorīna noslēgsies 2009. gada 15. janvārī. Uzvarētāji no visām Eiropas valstīm tiks paziņoti 16. janvārī. Viņi saņems uzaicinājumu apmeklēt Drošāka interneta dienas pasākumu Luksemburgā. Viktorīna ir pieejama angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, islandiešu, itāļu, latviešu, lietuviešu, norvēģu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā. Par Insafe tīklu Eiropas interneta drošības tīkla Insafe mērķis ir nodrošināt sabiedrībai iespēju droši un efektīvi lietot internetu un citas tiešsaistes tehnoloģijas. Insafe aicina sadalīt atbildību starp valdību, skolotājiem, vecākiem, plašsaziņas līdzekļiem, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari un citām iesaistītajām pusēm, lai aizsargātu sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, tiesības un vajadzības. Insafe tīkla partneri cieši sadarbojas, daloties pieredzē un apmainoties ar informāciju un resursiem. Tā dalībnieki sadarbojas ar nozares pārstāvjiem, skolām un ģimenēm, lai veicinātu sadarbību starp ģimeni un skolu, kā arī starp dažādām paaudzēm. Plašāk par Insafe tīklu (angļu valodā) skatīt šeit: www.saferinternet.org/ Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, īstenojot projektu Net‑Safe Latvia, veic Insafe tīkla nacionālā kontaktpunkta Latvijā funkcijas. Vairāk par projektu Net‑Safe Latvia lasiet šeit: http://www.drossinternets.lv/ Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība

Kurzemes plānošanas reģiona struktūrfondu informācijas centrs sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu 3. decembrī Ventspilī Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību iestāžu darbiniekiem rīko informatīvu semināru, kurā skaidros jautājumus saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu pieteikumu sagatavošanu darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātē „Izglītības iestāžu informatizācija”. Sekretariāta speciālisti semināra dalībniekiem izskaidros, kā aizpildāmas projekta pieteikumu veidlapas, kā tiek slēgta vienošanās ar struktūrfondu finansējuma saņēmēju, kā arī citus aktuālus jautājumus saistībā ar projekta pieteikuma sagatavošanu un projekta īstenošanu. Semināra programma ir pieejama šeit: http://www.eps.gov.lv/index.php?&564 . Apakšaktivitātes „Izglītības iestāžu informatizācija” mērķis ir izglītības iestāžu nodrošināšana ar izmaksām atbilstīgu, efektīvu, drošu un uzticamu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūru. Izglītības iestāžu informatizācijai pieejamais kopējais finansējums ir 12 miljoni latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums – 10,2 miljoni latu un Latvijas valsts budžeta finansējums – ne mazāk kā 1,8 miljoni latu. Pieejamais finansējums dos iespēju nodrošināt vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestādes ar portatīvajiem un stacionārajiem datoriem ar licencētu programmatūru, multimediju tehniku, kā arī attīstīt to lokālos datortīklus.

Ministre piedalīsies Eiropas valstu ministru apspriedē, kurā tiks pieņemta darbības programma veicamajiem pasākumiem e-iekļaušanas jomā nākamajiem diviem gadiem. Ministre S. Bāliņa konferences dalībniekus iepazīstinās ar Latvijā paveikto informācijas sabiedrības attīstības un e-iekļaušanas jomā. Ministru konferences 10. darba grupā un paralēlsesijās piedalās e-lietu sekretariāta Politikas koordinācijas nodaļas vadītājas vietniece L. Gintere, paralēlsesijās – Politikas plānošanas departamenta direktors I. Leišavnieks. Vairāk par e-iekļaušanas konferenci: http://ec.europa.eu/information_society/events/e-inclusion/2008/index_en.htm . 2006. gadā Eiropas valstu Ministru e-iekļaušanas konference notika Rīgā, un to rīkoja e-lietu sekretariāts. Par Rīgas konferenci „Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas – iekļaujošai sabiedrībai” skatīt šeit: http://ec.europa.eu/information_society/events/ict_riga_2006/index_en.htm