nekur.lv

Man ir ko teikt :D Ar manu gliemežlasīšanas ātrumu man nācās ziedot šai grāmatai aptuveni 17 stundas laika.. Un kādas vēl stundas - vienā rāvienā - visa svētdiena un vēl puse nakts, kad es varētu atpūsties vai padarīt kaut ko sakarīgu. Tas nu tā - piespiedu kārtā, bet nu par visu pēc kārtas.

Neesmu baigais Brauna cienītājs un nebļauju uzreiz "Wiiiiiii", kad izdzirdu, ka iznākusi kārtējā viņa grāmata.. Patiesībā šī ir tikai otrā grāmata, ko esmu no viņa lasījis... Pirmā bija "Da Vinči kods"... Jāatzīst, ka to izlasīju ar aizrautību...

Diemžēl krutā profesora Lengdona gaitas "Enģeļos un dēmonos" neizlasīju, bet noskatījos tikai filmu.. Nu un tagad pienāca laiks "Zudušajam simbolam", kuru tā kā esmu izplēsis [lasīt: izlasījis] cauri...

Sižeta līnija? Nu nekas jauns - slepena biedrība, slepenus kodus saturoši artefakti, profesors-skeptiķis, kas kož [atšifrē] praktiski visu, skaista sieviete un kārtējais nesmukais "sliktais" onkulis, kas grib pakļaut pasauli un darīt visiem sāpes.

Atkožam vienu kodu, tiekam pie otra, tad pie trešā un tad līdz beigāk un atskārstam, ka tam visam itin lielas jēgas tā arī nebija, jo viss ir metaforisks un cilvēkiem jāiepazīst sākumā sevi, lai iegūtu kaut ko vairāk.

Grāmatas kompozīcija, atšķirībā no Da Vinči koda, nav vairs tik forša - nodaļas beigas nesaglabā interesi nākamās nodaļas lasīšanai. Tiesa gan, katra nodaļa ir tik īsa, ka tā varētu būt tāda savdabīga motivācija.

Pati grāmata sižetiski ir ļoti neinteresanta. Ja kopā ir 500 lpp, tad jau ap 150 lpp sapratu, kas ir ļaundaris un tad tikai jālasa tālāk, lai tiktu līdz tai vietai, kad viņu nobeigs gandrīz beigts viens no citiem varoņiem.

Grāmatas beigas varu salīdzināt ar Brāļu kaudzišu "Mērnieku laiku" sākumu... Tikai ir tā, ka Mērnieku laikos 60 un vairāk lappuses vecenīte rāpo pus kilometru, bet Zudušajā simbolā pēdējās 60 lappuses ir apcere par Vašingtonas smukajām ēkām, reliģiskajām nozīmem un vēl kaut ko...
Tāpat vietām nedaudz kretinēja pārspīlētie ēku apraksti, kas līdzinās Viktora Igo pārspīlēti uzsvērtajam Parīzes aprakstam no augšas grāmatā "Parīzes Dievmātes katedrāle". Nu neatcerēšos es, ka kaut kādā bibliotēkā ir kaut kādas skulptūras ar kaut kādiem mistiskiem tēliem un freskas pa visu perimetru, ja tām nav nekādas citas nozīmes.

Nedaudz prikoļīja tas, ka pat 2012. gada doomsday iepīts. Tā teikt - viņš ir "up to date". Up to date bija arī BackBerry telefoni, kuros caur gūgli sērčoja visādas frāzes, tāpat twitter pieminēts un iPhone... (Nez cik Braunam par to samaksāja?)

Kopsummā ir tāda sajūta, ka Brauns mēģina ar šo grāmatu "ielīst dibenā" visiem reliģiskajiem pārstāvjiem, lai atvainotos par visās iepriekšējās grāmatās sarakstīto negatīvismu pret baznīcu! Teikšu kā ir - nu nepatika un biju ļoti vīlies. Sākums vajš, vidus ciešams, bet par daudz tiek atklātas detaļas, kas izsaka beigas, un beigas vēl vājākas par sākumu.

Dodu 4 kokous no 10.

Palasiet arī Baltā runča recenziju, viņš ir nedaudz saudzīgāks :D

Es biju uz pakaļas par visu rakstu, kur Jānis ir aprakstījis sievietes, bet pēdējā atkāpe pārspēj vienkārši visu, tāpēc atļaušos citēt (protams, visi © paliek Jānim.

p.s. Dēliņ, lūdzu, tikai netraucē mani vismaz līdz 25 gadu vecumam ar muļķīgiem paziņojumiem par precēšanos. Tev būtu jāzina, ka līdz šādam vecumam mīlestība dabā praktiski nav novērojama, jo smadzenes tiek apgādātas ar skābekli caur dzimumorgāniem. Mūždien neizšauti rieksti ir tie, kas liek eiforijā staigāt metru virs zemes. Tā arī ir visa Tava mīlestība.

Man ir ko teikt :D Ar manu gliemežlasīšanas ātrumu man nācās ziedot šai grāmatai aptuveni 17 stundas laika.. Un kādas vēl stundas - vienā rāvienā - visa svētdiena un vēl puse nakts, kad es varētu atpūsties vai padarīt kaut ko sakarīgu. Tas nu tā - piespiedu kārtā, bet nu par visu pēc kārtas.

Neesmu baigais Brauna cienītājs un nebļauju uzreiz "Wiiiiiii", kad izdzirdu, ka iznākusi kārtējā viņa grāmata.. Patiesībā šī ir tikai otrā grāmata, ko esmu no viņa lasījis... Pirmā bija "Da Vinči kods"... Jāatzīst, ka to izlasīju ar aizrautību...

Diemžēl krutā profesora Lengdona gaitas "Enģeļos un dēmonos" neizlasīju, bet noskatījos tikai filmu.. Nu un tagad pienāca laiks "Zudušajam simbolam", kuru tā kā esmu izplēsis [lasīt: izlasījis] cauri...

Sižeta līnija? Nu nekas jauns - slepena biedrība, slepenus kodus saturoši artefakti, profesors-skeptiķis, kas kož [atšifrē] praktiski visu, skaista sieviete un kārtējais nesmukais "sliktais" onkulis, kas grib pakļaut pasauli un darīt visiem sāpes.

Atkožam vienu kodu, tiekam pie otra, tad pie trešā un tad līdz beigāk un atskārstam, ka tam visam itin lielas jēgas tā arī nebija, jo viss ir metaforisks un cilvēkiem jāiepazīst sākumā sevi, lai iegūtu kaut ko vairāk.

Grāmatas kompozīcija, atšķirībā no Da Vinči koda, nav vairs tik forša - nodaļas beigas nesaglabā interesi nākamās nodaļas lasīšanai. Tiesa gan, katra nodaļa ir tik īsa, ka tā varētu būt tāda savdabīga motivācija.

Pati grāmata sižetiski ir ļoti neinteresanta. Ja kopā ir 500 lpp, tad jau ap 150 lpp sapratu, kas ir ļaundaris un tad tikai jālasa tālāk, lai tiktu līdz tai vietai, kad viņu nobeigs gandrīz beigts viens no citiem varoņiem.

Grāmatas beigas varu salīdzināt ar Brāļu kaudzišu "Mērnieku laiku" sākumu... Tikai ir tā, ka Mērnieku laikos 60 un vairāk lappuses vecenīte rāpo pus kilometru, bet Zudušajā simbolā pēdējās 60 lappuses ir apcere par Vašingtonas smukajām ēkām, reliģiskajām nozīmem un vēl kaut ko...
Tāpat vietām nedaudz kretinēja pārspīlētie ēku apraksti, kas līdzinās Viktora Igo pārspīlēti uzsvērtajam Parīzes aprakstam no augšas grāmatā "Parīzes Dievmātes katedrāle". Nu neatcerēšos es, ka kaut kādā bibliotēkā ir kaut kādas skulptūras ar kaut kādiem mistiskiem tēliem un freskas pa visu perimetru, ja tām nav nekādas citas nozīmes.

Nedaudz prikoļīja tas, ka pat 2012. gada doomsday iepīts. Tā teikt - viņš ir "up to date". Up to date bija arī BackBerry telefoni, kuros caur gūgli sērčoja visādas frāzes, tāpat twitter pieminēts un iPhone... (Nez cik Braunam par to samaksāja?)

Kopsummā ir tāda sajūta, ka Brauns mēģina ar šo grāmatu "ielīst dibenā" visiem reliģiskajiem pārstāvjiem, lai atvainotos par visās iepriekšējās grāmatās sarakstīto negatīvismu pret baznīcu! Teikšu kā ir - nu nepatika un biju ļoti vīlies. Sākums vajš, vidus ciešams, bet par daudz tiek atklātas detaļas, kas izsaka beigas, un beigas vēl vājākas par sākumu.

Dodu 4 kokous no 10.

Palasiet arī Baltā runča recenziju, viņš ir nedaudz saudzīgāks :D

Es biju uz pakaļas par visu rakstu, kur Jānis ir aprakstījis sievietes, bet pēdējā atkāpe pārspēj vienkārši visu, tāpēc atļaušos citēt (protams, visi © paliek Jānim.

p.s. Dēliņ, lūdzu, tikai netraucē mani vismaz līdz 25 gadu vecumam ar muļķīgiem paziņojumiem par precēšanos. Tev būtu jāzina, ka līdz šādam vecumam mīlestība dabā praktiski nav novērojama, jo smadzenes tiek apgādātas ar skābekli caur dzimumorgāniem. Mūždien neizšauti rieksti ir tie, kas liek eiforijā staigāt metru virs zemes. Tā arī ir visa Tava mīlestība.