nekur.lv

Mūsdienās interneta lietotāji uz zema ātruma pieslēgumiem vairs neskatās, bet arvien lielāka interese ir pēc liela ātruma pieslēgumiem, tādēļ arī interneta sniedzēju kompānijas sāk piedāvāt ar vien ātrākus un ātrākus pieslēgumus – Lattelecom piedāvā jau līdz 500Mbit/s ātru internetu! Vēl pirms dažiem gadiem 2Mbit/s un 5Mbit/s jau bija ļoti ātrs pieslēgums…

Neviļus rodas jautājums ko tad īsti var darīt ar tāda ātruma pieslēgumu? Jā, smagie interneta portāli ātrāk atveras vaļā, jā, video materiālus online var skatīties HD kvalitātē bez nekādām aizturēm, jā, online spēles spēlēt bez raustīšanās un bremzēšanas, bet piekritīsiet, ka visvieglāk pašam uz savas ādas izjust lielo ātrumu, lietojot failu apmaiņas programmas J Šim mērķim tiek izmantotas dažādas iespējas, tādas kā DC++, RevConnect, BitTorrent, bet tās strādā kā ņēmēji, respektīvi kad man vajag saņemt (novilkt, jeb tautas valodā nokačāt) kādu failu. Kas notiek, ja man vajag aizsūtīt paziņam savu nofilmēto ceļojumu vai vienkārši jaunākās bildes ko tad? Ja tās ir vienkārši bildes, tad protams var sūtīt caur e-pastu, vienīgi jārēķinās, ka lai nosūtītu 50 bildes ir jāsūta daudz e-pasti

Es personīgi šādai situācijai izmantoju Skype. Es Skype izmantoju ne tikai sarakstei ar draugiem un radiem, bet arī caur to nosūtu jaunākās bildes, jaunākos video materiālus, tāpat esmu sūtījis teksta dokumentus, prezentācijas, pat spēles. Es nezinu vai ir kāds ierobežojums par faila formātiem, jo pagaidām man ne reizi nav bijušas problēmas.

Citas alternatīvas viens pret viens savienojumam arī pastāv un tiek pielietotas. Piemēram, var uz sava datora uzinstalēt FTP serveri un tad citiem dot piekļuvi šim serverim, bet lai to izdarītu vajag instalēt šo FTP serveri, to nokonfigurēt. Lai pieslēgtos nepieciešams FTP klienta aplikācija un ar to vēl ir jāmāk apieties. Respektīvi vienkāršam mājas lietotājam nedaudz par sarežģītu.

Vēl ir iespējams savā datorā šārēt konkrētu direktoriju, bet tas ir ļoti nedroši, jo visiem momentāni ir pieejams tavs dators caur konkrēto direktoriju, tas ir viens, un otrs, ka arī, lai šai šārētai direktorijai tiktu klāt, ir jāmāk to izdarīt.

Pats vienkāršākais un varbūt pat ieteicamākais veids informācijas apmaiņai ar kādu konkrētu cilvēku ir uzaicināt šo cilvēku pie sevis ciemos un visu parādīt J vai  vajadzīgo informāciju ierakstīt diskā vai zibatmiņā un pašam aiziet pie drauga ciemos. Tā teikt biežāk cilvēciskās attiecības un izrunāšanās, bet ja nu tomēr komunikācija caur datoru, tad es izmantoju Skype.

Varbūt varat padalīties kādi vēl ir vienkārši un ērti saziņas veidi caur internetu, kur var veikt arī failu apmaiņu!

Pusotru nedēļu atpakaļ biju vienas dienas darba grupā ar kolēģiem no tuvējām Baltijas un Ziemeļvalstīm – apmainījāmies ar vērtīgu pieredzi par platjoslas pakalpojumiem (internets, interaktīvā TV, balss sakari) un, protams, papildinājām arī paši savas attīstības prioritātes.

Galvenā atziņa no šīs darba dienas – jāattīsta proaktīva apkalpošana. Reaktīva apkalpošana ir tad, kad klienti lieto pakalpojumus, pamana problēmas un labākajā gadījumā sazinās ar pakalpojuma sniedzēju, sliktākajā gadījumā turpina lietot pakalpojumus ar problēmām, bet vēl sliktāk ir tad, ja atsakās no pakalpojumiem problēmu dēļ. Proaktīvā apkalpošana, jeb gaišā nākotne, izskatītos tā, ka pakalpojuma sniedzējs pilnībā uzrauga pats savus pakalpojumus, bez klientu palīdzības, pats pamana problēmas, pats tās novērš un klients par to bieži vien nemaz neuzzina.

Proaktīvas rīcības Lattelecom jau tiek veiktas vairākus gadus konstatējot un novēršot dažādas tehniskās ķibeles tīklā, tomēr ļoti daudz problēmu notiek tieši pēdējā posmā, kas ir mājās pie klienta. Nenotiek pakalpojumu sinhronizācija, internetam ir nepietiekami liels ātrums, vajadzīga TV dekodera pārstartēšana, lai ielādētu jaunāko programmatūras atjauninājumu utt. Vairums no šīm ķibelēm var konstatēt un novērst attālināti un bieži vien arī automātiski.

Lai ieviestu proaktīvu apkalpošanu, ir jāveic diezgan lielas izmaiņas. Jāievieš jaunas tehnoloģijas, jāveic finansiāli ieguldījumi un, protams, tam visam jāveltī arī laiks. Pozitīvā lieta ir tā, ka pamazām mēs uz šīm jaunajām lietām virzamies un varam iegūt arī diezgan lielu pieredzi un atbalstu no mūsu tuvējo ārzemju kolēģiem. Skaidrs ir arī tas, ka tuvāko dažu gadu laikā šādas proaktīvas apkalpošanas “sistēmas” tiks ieviestas ne tikai elektronisko sakaru jomā, bet arī daudzās citās nozarēs un mūs visus noteikti sagaida pozitīvi uzlabojumi un lielāks komforts, lietojot ikdienas tehnoloģijas.

Izklausās mazliet utopiski, bet varam piedzīvot tādas automašīnas, kas pašas aizbrauks uz servisu sevi saremontēt pa nakti, kamēr mēs guļam. Tas nu tā pārdomām, bet nu ir skaidrs – elektronisko sakaru pakalpojumi noteikti sāks “remontēt sevi” un atbrīvot mūs no rūpēm daudz agrāk nekā automašīnas pašas sāks braukt uz servisu .

“Mocīties, bet mācīties un vēlreiz mācīties”- bērnībā mans tētis parodēja šo Ļeņina saukli reizēs, kad pietrūka motivācijas mājas darbiem. Spilgti atceros, kā pirmajā skolas dienā iepazinos ar savu pirmo klases audzinātāju. Skolotāja Rudīte- jauna, skaista, draudzīga un pats galvenais ļoti enerģiska skolotāja. Rakstīšanas, lasīšanas vai skaitīšanas stundas bija mazi piedzīvojumi. Tobrīd nesapratu kāpēc vecāko klašu skolēni runāja par bastošanu vai nepatiku pret mācībām, jo mūsu klasei nekas tāds pat prāta nenāca. Iet uz skolu bija aizraujoši! Taisnības labad jāsaka, ka tas nebija ilgi. Skolotāja aizgāja dekrētā un tad sākās „tā parastā skola” kāda nu kuram mums viņa ir palikusi atmiņā.

Pagājušā gada nogalē man bija tas gods viesoties Rīgas Lietuviešu vidusskolā, lai piedalītos Iespējamās misijas atklātā stundā. Mācību stundu „Lielie ģeogrāfiskie atklājumi” vadīja jauna vēstures skolotāja Linda Beķere.

Linda stundā izmantoja Lattelecom dāvātās tehnoloģijas (portatīvo datoru un projektoru) un demonstrēja, kā tās palīdz skolēnus iesaistīt mācībās un dod iespēju viņiem labāk saprast mācību vielu un sasniegt rezultātu Ar kaunu jāatzīst, ka tikai tad pa īstam sapratu kas īsti ir Iespējamā misija.  Precīzi vārds vārdā, ka rakstīt šīs programmas mērķos- ievest izglītības sistēmā jaunus, talantīgus augstskolu absolventus ar līderu dotībām un labiem akadēmiskiem sasniegumiem.

Skolotājas Lindas vadītās stundas laikā izbaudīju katru minūti. Ar baltu skaudību vēroju, kā mazie pavērtām mutēm klausījās skolotājā un aktīvi piedalījās stundā ar maza profesora cienīgām idejām. Tādai ir jābūt skolotājai! Īpaši jau pamatskolā, kuras laikā veidojās mazā cilvēka personība. Skolotājam ir atraktīvi jāpierāda bērniem, ka fizika, ķīmija vai matemātika nav garlaicīga mācību viela, kas vienkārši jāapgūst, tāpēc ka to prasa programma, bet ka šie priekšmeti ir svarīgs posms katra attīstībā.  „Sevi redzu skolā, kur mācību vielu pasniedzu radikāli pretēji tam, kā pašlaik pieņemts un kā mani mācījuši”- savu pārliecību man skaidroja skolotāja Linda.

Programmā Iespējamā misija strādā 26 jauni skolotāji. Līdz 31.martam jaunie skolotāji var pieteikties trešajam iesaukumam. Tas ir piliens Latvijas izglītības jūrā … pagaidām. Lattelecom kā viens no Iespējamās misijas dibinātājiem šo programmu atbalsta jau vairākus gadus, jo mēs ticam šai idejai. Nav svarīgi vai skolās, kur strādā misijas skolotāji mācās mūsu darbinieku bērni. Mēs jūtam vispārēju atbildību par izglītības kvalitāti valstī.

Ticu, ka ikviens no mums vēlas dzīvot valstī, kuras nākotne ir daudzpusīgi izglītotu un radošu cilvēku rokās. Tāpēc aicinu ikvienu kļūt par šīs programmas privāto ziedotāju- iedomājies, ja piemēram katrs otrais šī bloga lasītājs ziedotu kaut vienu latu mēnesī cik daudz progresīvu skolotāju nonāktu Latvijas skolās? Mums nebija tādas iespējas, bet šodienas skolniekam tādas var būt. Atbalsti!